Nebūtu iedomājies, ka tādu lietu kā tālvadības pults var tik filozofiski apcerēt. Noskatījos... nu labi, fōnā palaidu nākotnes parka sižetu.

Vispirms par tēmu - diena, kad mājās ienāca tālvadības pults. Nudien tas bija "ah" un "uh" notikums, īpaši jau bērna dzīvē. Kā jūs domājat, kurš pārslēdza kanālus pirms pults ērā? Pareizi! Tā pati persona, kas ar vecāku zīmi gāja uz veikalu pakaļ vēl vienam merkūram. Un, kas smieklīgi, pirmais televizors ar pulti mums bija ne maz, ne daudz, padomju ražojuma. Nu, varbūt jau krievu, bet kas tad to vairs atceras. Nebija jau tā, ka pirms tam nebūtu pults redzēta, tādēļ šis sociālisma laikmeta tehniskais risinājums bija īpašs piedzīvojums. Darbināja to visu, protams, tā saucamā baterija "krona".

Nākamais - piecas pultis? Ir mazliet par daudz, nudien. Es saprotu laikus, kad bija televizors un "viģiks". Tad bija divas pultis. Resīveru laikmetā bija zaļā jaunība, tādēļ šo modi es izlaidu. Bet tagad, grozi kā gribi, viens televizors, viena pults. Huļi piecas? Arī man, tehnoloģiju entuziasts atradies. Un galīgi ne tādēļ, ka es filmas un seriālus uz datora skatītos. Monitora, starp citu, mājās arī nav ne klasiska, ne moderna, un HDMI vads vispār bija naudas izmešana. Vienvārdsakot, jūtos progresīvs un lepns ar sevi. Nu, varbūt līdz brīdim, kad kāda Latvijā populāra grupa paziņo - vī, mums ir iznācis jaunais dē-vē-dē.

Un visbeidzot, lūk, ar pulti slēgt gaismu, kafijas automātu vai veļas mašīnu, tas, šķiet, jau ir pārspīlējums. Es saprotu, ka vajag pulti, lai droņītu tos četrus virszemes televīzijas kanālus, bet cik daudz uzmanības prasa gaisma, vai veļas mašīna? Pieej, ieslēdz, aizmirsti. Ne jau nu drēbes tu ar pulti tajā veļenē sakrāmāsi. Es te drīzāk cerētu uz veļas mašīnu, kas kā tāds robots-putekļusūcējs apstaigās mājas stūrus, un savāks izmētātās drēbes.