Tātad, par to vakardienas salātu recepti. Pēc ilgākām pārdomām un gūglēšanas, man ir divi secinājumi. Pirmkārt, man acīm redzot ir mazliet citāda asociāciju ķēdīte sakarā ar Dienvidameriku, nekā tai vajadzētu būt. Bet, atzīstos, bijis neesmu, interesējies arī ne pārāk daudz. Otrkārt - kas to būtu domājis, bet mūs ir skārusi globalizācija. Leišiem ir cepelīni, mums kartupeļi ar štovētiem kāpostiem, itāļiem pica ar tomātu mērci.

Vispirms, piparmētra ir Eiropas augs, lai kādus mohito ar ledu jūs tur nedzertu pauzēs starp tango. Otrkārt, man šobrīd nav laika iedziļināties, bet tik daudz es jau sapratu, ka tai mētru dzimtā velns galvu nolauzīs. Tā visa rezultātā ir skaidrs, ja kāds piparmētru apmulsuma brīdī sajauc ar baziliku, tā ir normāla štelle. Un vispār, labi, ka runa nebija par avokado vai kivi. Ar tiem vispār ir zili brīnumi. Labāk tad ēst mums tik tipisko sparģeli.