Tātad, tu svētdienas dienā esi izmircis lietū, līdakas nevienas, vienvārdakot, piecos cēlies, pēc gulēt iešanas divos, pilnīgā bezjēgā. Nu, cepam desas. Protams, padomju cilvēks, latvietis īstenais, ne tikai ir nopircis vairākus iepakojumus desas, bet arī ignorē ieteikumu nededzināt visas desas, bet cep tik cik apēdīs, jo tādējādi viņas nesadeg. Protams, desas sadeg, desas netiek apēstas. Un, ko domājies, vispārējā veģetarizācijā, tu, desneēdājs, dabū vest desas uz Rīgu. Arī saceptās. Ko darīt? Ir ideja.

Tātad, recepte iz sērijas, ko darīt, ja atnāk ciemiņi, bet jums nekā nav, bet atnāk ciemiņi. Jūsu ledusskapim būtu jābūt fantāzijai. Mēs čītojām, un veikalā viena sastāvdaļa tika nopirkta, bet čītošana bija ļoti nosacīta, jo sarkanās pupas mums mājās bija... tas ir... ir joprojām. No sākuma bija doma par glamūru, ar blenderēšanu, bet Mariachi Playlist jūtjūbē ideju transformēja tautiskās notīs. Protams, ne latviskās. Taisām salātus.

Tātad, kam nav mājās bundža ar konservētām pupām? Visiem, protams, jo derīguma termiņš tām ir kaut kad pēc ātomkara. Manuprāt vislabāk ir sviesta pupas... tās lielās baltās, bet, protams, der jebkuri pākšaugi, un gan jau makarona salātus ar var sataisīt. Mode uz makaronu... pastas, piedodiet, ir atkāpusies, tāpēc arī lēcas, ķīnas pupiņas vai grūbas varēs servēt arī glamūrīgā pieņemšanā. Bet, ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka tās kraukšķīgās un sadedzinātās desas sagriež ripiņās, un pieliek tik pat daudz pupas (lēcas, grūbas, kuskusu... jebko, kam drīkst nepiekost maizi). Būtu, protams, muļķīgi iedomāties, ka tas viss iztiks bez tomāta. Meksika, doooh! Neblenderēju. Mēģināju sagriezt cik smalki man sanāks pēc diviem aliem un divām stundām pie stūres. Ak, jā, trīs stundas gulēts un lietus. Atkal novirzījos. Laima man nebija... piespiedu citronu. Tie vienmēr mājās kalst. Gan jau der visādi tur etiķi... nu kaut ko skābu vajag. Te sākas pirmais sarežģījums. Lai tas viss sauktos par salātiem, vajag to sasodīto salātu. Un, ko domājies, mājās ir romiešu salāti. Ļoti nemeksikāniski. Gandrīz vai griez ķīnas kāpostu. Bet kaut kādu kraukšķīgo zāli vajadzētu. Ja vīrietība neļauj, kaut vai dēļ meitenēm. Nākamā sarežģītība pakāpe - asums. Burku ar pipariņiem izvilku, bet nebiju gatavs griezt, un notrāpīt proporciju. Piemočīju piparu mērci. Nē, ne Tabasco, lai gan mājās ir arī Tabasco. Bet Tabasco tiek likts kur nav slinkums, tāpēc to otru. Nu, un visbeidzot dažas ēdamkarotes zaimošanas - šinī Dienvidamerikas noskaņās gatavoto salātu sastāvā iekļaujam olīveļļu. Sāls un pipari... o jā, melniem pipariem ir pavisam cits asums, tāpēc nevajag apelēt pie piparu mērces... un salāti gatavi.

But wait, there is more. Degustētājs nespēj atklāt slepeno sastāvdaļu. Popkultūras ikona, kad runa ir par Meksiku. To obligāti jāliek pie desas un pupiņu salātiem. Tātad, konkursa jautājums - kas ir šī slepenā sastāvdaļa?!!!viensviens

UPD. Piparmētra.