Es, kurš ir veiksmīgi izbēdzis no vārda Raimonds, vārda kuru man gribēja iešķiebt pateicoties vienam pianistam, gribēju piebilst, ka no vārdu modes, šķiet, neviens nav pasargāts. Gan jau Artūri, Sandi, Renāri un citi mums tagad netrūkst, lai gan kopš bērnības pazīstu vienu Renāru, vienu Artūru, un nevienu Sandi. Atliks kādam Maigonim olimpiādē uzvarēt, un būs vakars uz ezera. Tā pat arī mēģinājums ielikt savam bērnam kādu retu vārdu var kļūt par masu psihozi, kurā var mēģināt saskatīt kopsakarības. Un tomēr neviens Živikators nespēj sacensties ar Lielās oktobra revolūcijas gadadienu bērniem. Vienvārdsakot, var izvērst kādu valodas fašismu vien gribās, izlēcēji būs vienmēr, tā pat kā populārās kultūras upuru. Katram ir savs priekšstats par to, kuri ir spēcīgi, veiksmīgi un laimīgi cilvēki, un dziļa pārliecība, ka no vārda ir atkarīga dievu žēlastība, vai iespēja, ka kāds zelta puteklis no kāda varena cilvēka uzbirs arī tavai atvasei. Vienvārdsakot var apšaubīt jebkuru vārda došanas motivāciju, sākot no divu eksotisku vārdu došanu bērniem, beidzot ar īsteni latviskajiem vārdiem, neizlekšanu vienaudžu vidū, vai vārdu meklēšanu dzimtas vēsturē. Viens pīpis, vārdu tev ir devuši senči pēc viņiem vien zināmiem apsvērumiem, viedokli tev nav prasījuši, un beigās tev ar viņu vien pašam ir jādzīvo.

Bet citādi, labs trollis ir tas, kurš jau atkal citiem liek noticēt, kāds idiots viņš patiesībā ir. Cepiens garantēts.