O, es ar gribu palaist autrudziņu par naudas pelnīšanu, ibo līdz trolejbusam nedavilka. Laikam vilkmes nepietika.

Lūk, problēma apgalvojumā, ka vīrietim ir jāpelna vairāk kā sievietei, ir formā, nevis saturā. Tas izraisa banālu: "Bļeģ, tu mani tagad par resnu nosauci?" Nu, un panesās - konstruējam teorētiskos modeļus, dalāmies ar personīgo pieredzi, meklējam absolūto patiesību ko ierakstīt satversmē. Un klusēt nevar, jo nedo dies vēl suni liegs ķēdē turēt, vai liks ņieburā iežmiegties. Un, ja vēl tas skar sieviešu un vīriešu attiecību modeļus, tad jau vispār var izrādīties, ka kādam sekss garšīgāks, un orgasmu vairāk, un kā tad tu nabaga cilvēks vari noklusēt, ka man par divām reizēm nedēļā tomēr ir biežāk. Tik tālu normāla štelle.

Taču patiesībā, drošvien, cilvēks vienkārši pauž savu dzīves filozofiju, kas der viņam vienīgajam, un nekā tāda tur nav. Iz sērijas - man patīk lieli pupi, nu tur viss par auto, hoķis un šnabi ar čomiem kapāt. Kādam citam patīk pavasaris Barselonā, vīns un skvošs, un cepiena nav. Galu galā, pieredzes ta katram dažādas. Kas padzīvojis divistabu dzīvoklīt ar pieciem brāļiem un māsām, omi un diviem kaķiem, visdrīzāk sapņo par lielu, plašu māju prom no drūzmas, un ej nu viņam kaut ko pārmet. Vai mamma pēc trešās maiņas mājās nesa bonbongas, bet no papus vien bija tik daudz kā sasvīdušas paduses un stāsti, kā viņš bērnībā cūkas ganījis. Vopšem, katram savi tarakāni un receptes laimīgai dzīvei.

Vienīgais kas mulsina, kādēļ par to ir jāraksta cibā? Domubiedru meklējumi? Laulības sludinājums?

P.S. Mūdam - http://youtu.be/wp0HdIWuD14