Par to, ka pilna pasaule ar idiotiem, šķiet, nevienam vairs nav jāpierāda. Lai gan, cepiens nebeidz rimties. Cilvēkiem šķiet, ka nav gana daudz pateikts, gana daudz uzrakstīts, nosūtīts. Dažas lietas, kas manā nihilistiskajā paurī tomēr rada pretestību no brīvības un demokrātijas aizstāvju puses.

1. Kāds šobrīd ir apdraudējums demokrātijai un Eiropas vērtībām? Ar beidzamo, starp citu, vispār ir bīstami vērsties pret kristīgām organizācijām, jo visā multikulturālajā kokteilī, šī nu ir diezgan fundamentāla vēsturē pārbaudīta vērtība. Es varbūt neko nezinu par NVO, bet viņām ir kaut kādas īpašas likumā noteiktas tiesības, par kurām es neko nezinu, kā tikai paust savu viedokli, kas, starp citu, arī ir mūsu konstitūcijā, kopā ar tekstu par sekulāru valsti? Ok, var jau būt, ka kādam radīsies vēlme mani pārliecināt, ka šitādas sarunas jācērt saknē, lai stulbums nevairojas. Tomēr salīdzinot ar to, ka šitādi orki mums ir pie varas šprices, tāda ļerkstēšana vien ir. Karavāni, un kaķa lāsti.

2. Ko var ņemties gar tiem gadsimtiem? Ai, ai 21. gadsimts, nav jau nekāds 19. gadsimts. Un kāpēc ne devītais? Trešais pirms mūsu ēras? Varētu padomāt, ka piektās paaudzes aifōns nozīmē, ka visa cilvēce ir sākusi spīlēties šauros džinsos, un ēd tikai bio-eko pārtiku, vēlams vegānu. Lūdzu, piecdesmit cik tur nevalstiskas organizācijas šeit un tagad, lai cik reizes jūs izteiktu - ak, vai, ak, vai, 21. gadsimts.

3. Un Mozaīkai priekš kam ir jāiesaistās? Nē, es saprotu, vārda brīvība visiem un uz visiem laikiem, bet diez ko gudri tas nav. Cik ļoti tas palīdz aprobežotiem stulbeņiem skaidrot, ka grāmatiņa nav nedz par seksualitāti, nedz par dzimuma identitāti, ja aizstāvju pirmajās rindās tiek vicināts varavīksnes karogs? Nu, man domāt, necik. Ja ir vēlme izbļaustīties un izlādēties šinīs pirms pilnmēness dienās, cita runa. Bet, ja tiešām turam rūpi par to, lai visādi iesakņojušies stereotipi nemaitātu mazā cilvēka dzīvi, nu atmetam savu narcisismu, un nestūķējam konservatīvo ļautiņu rīklēs visu to kumosu uzreiz - takš aizrīsies.

Lūk, vienvārdsakot, pa cibu var ālēties kā grib. Tomēr ceļot jautājumu tādos augstumos, tomēr vērts ir tās septiņas reizes nomērīt, nevis uzreiz spļaut visu ārā.