Ar tām olām ir interesanti Vācijā. Neviens sevi cienošs vācu supermārkets, pat lētā gala, netirgo tādu vistu olas, kuras turētas sprostā. Tikai kūtī turētas un tā kā viņas lētākas par latviešu sprostvistu olām, tad stresa nav.

Bet pirms laika bija interesants raksts Spiegel par to, ka Vācijas vistu žēlotāji maz iedomājas par visiem gatavajiem produktiem ar olām - vafelēm, keksiem, kūkām un dafiga citiem. Kad aptaujāja ražotājus, kādas tad olas viņi izmanto, atbildes bija stipri izvairīgas - nu mums tur jāskatās, olas nāk no citiem piegādātājiem un mēs nezinam, mums ir dažādi avoti utjp. Nu tā, ka katram muļķim skaidrs, ka izvairās no atbildes, kas dzīvnieku draugiem būs nepatīkama. Bet pats "šokējošākais" - aptauja saka, ka parastajiem vāciešiem patiesībā ir vienalga, kas ir gatavos produktos/psufabrikātos. Kamēr viņu brokastu ola ir eko vai puseko ola, viss ir štokos.

Jā, gatavie produkti ir interesants faktors.

Bet par visu vairāk mani kretinē kā reiz tie kreisie gājieni, kad tiek meklēti risinājumi formāli izpildīt prasības, lai dabūtu to "pareizo" uzrakstu. Šeit, protams, vietā ir arī ironija par tēmu, vai tam gala patērētājam svarīgs tas lopiņš, vai tas uzraksts. Mazāk zini, labāk guli.