Vakar bijām uz augstāk minētā romāna
amerikāņu ekranizāciju. Bija labāk, nekā gaidīju, un iemesls tam ir tāds, ka biju pārpratis stāsta mērķauditoriju. Iespējams tas par bija labi, jo priekšlaicīgi sajūsmā nesitu plaukstiņas, un filmu īpaši negaidīju. Arī treileris šinī jautājumā neko nemainīja. Bet tā, gandrīz trīs stundas garā filma pagāja raiti, un bez klasiskā "labais uzvar - the end". Dzīvību piešķīra daudzas sīkas detaļas, kā, piemēram, krītošā pudele, un vispār šai visādi citādi jenķiskai filmai kā kanēlis pāri tika pārbērts nedaudz eiropeiskuma. Personīgs wiii - Reznora mūzika. Bērniem, manuprāt, rādīt gan nevajadzētu.
Mazliet dīvaini, bet janvāris vēl nav vidū, kad ir nopietns pretendents uz gada filmu (*****)