nu, divi lielākie politiķi, kuri visus aģitēja uz izstāšanos un solīja ieguldīt milzu naudas pašā UK, arī ir atkāpušies un pateikuši, ka ievārīto nemaz negrib strebt. nemaz ne dot solīto, viens pat pateica, ka tas esot bijis pārpratums, tas viņa solījums. Kamerons, toties, visu laiku bija aģitējis par palikšanu.

Dzirdēju. Es vairāk par to, ka politiķiem, kuri atbalsta palikšanu, nav īsti iemesla teikt, ka "tauta lēma citādāk".

Ar tādu attieksmi demokrātijai nav vietas.

Es tomēr teiktu, ka 13 "jā" pret 12 "nē" no katriem 25 balsotājiem ir pietiekami pamanāms vairākums, lai tā viedokli ņemtu vērā.

"viedokli ņemt vērā" nav tas pats, kas aizžmiegt acis un lekt no klints lejā, jo tā cipari salikās.

Ja ir runa par "tagad veicam fundamentālas pārmaiņas", tad nē, manuprāt nav pietiekams vairākums.

Reizēm tie mazie procenti arī izšķir lietas. Rau, Austrijā pēdējā mirklī izrādījas, ka uzvarēja "mazākais ļaunums" (parlamentārās demokrātijas moto) zaļais, par 0,? procentiem, pasaule priecīga, apsveic jauno Austrijas prezidentu. Nacionāļiem šķita aizdomīgi, lika izskatīt, un, re, būs atkārtotas vēlēšanas. Un varētu šķist, ka tas viss par kaut kādu simbolisku prezidenta amatu. Taču nē, nacionālis sola atlaist parlamentu un rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kā arī būt skeptiskāks pret ES. Un tas ietekmē visu kopainu gandrīz tādā pašā līmenī kā Brexit. Jā, nieka pāris procentu pārsvara dēļ.

Labāk esi tiešs, un saki uzreiz, ka jāievieš kaut kādi mistiski kvorumi (a la 75% ha ha ha) un jāšķiro "izšķirošajos" un "mazāk izšķirošajos" lēmumos/balsojumos.

Ja mēs meklējam precedentus, tad, piemēram, lai Latvija iestātos ES, vajadzēja divas trešdaļas saeimas balsu (tam bija kaut kāds speciāls vārds, kaut kas ar "vairākums", un es ceru, ka nejaucu par saeimu).

Bet ja turpinām retoriku "kā būtu pareizi", nevis "dzīve ir skarba", tad, manuprāt, ir mazliet atšķirība, vai 35% sabiedrības vēlas lielākas algas skolotājiem, vai 51% vēlas mainīt politisko režīmu. Atsevišķos gadījumos aktīvs mazākums spēj paveikt daudz, vai, piemēram, izraisīt pilsoņu karu. Tāpēc atteikties pret šo lietu kā rotaļu ar cipariem ir mazliet pārsteidzīgi.

Un ja mēs pavisam skaldam matus, tad konkrēti Breksīša gadījumā, cik es saprotu, šos referenduma rezultātus var vispār ignorēt. Tas, ka kāds šī balsojuma rezultātā sāk atkāpties vai nākt klajā ar paziņojumiem, liecina par to, ka politiķi ir saņēmuši signālu no vēlētājiem.