Ja mēs meklējam precedentus, tad, piemēram, lai Latvija iestātos ES, vajadzēja divas trešdaļas saeimas balsu (tam bija kaut kāds speciāls vārds, kaut kas ar "vairākums", un es ceru, ka nejaucu par saeimu).

Bet ja turpinām retoriku "kā būtu pareizi", nevis "dzīve ir skarba", tad, manuprāt, ir mazliet atšķirība, vai 35% sabiedrības vēlas lielākas algas skolotājiem, vai 51% vēlas mainīt politisko režīmu. Atsevišķos gadījumos aktīvs mazākums spēj paveikt daudz, vai, piemēram, izraisīt pilsoņu karu. Tāpēc atteikties pret šo lietu kā rotaļu ar cipariem ir mazliet pārsteidzīgi.

Un ja mēs pavisam skaldam matus, tad konkrēti Breksīša gadījumā, cik es saprotu, šos referenduma rezultātus var vispār ignorēt. Tas, ka kāds šī balsojuma rezultātā sāk atkāpties vai nākt klajā ar paziņojumiem, liecina par to, ka politiķi ir saņēmuši signālu no vēlētājiem.