Lidostu kafejnīcas ir cilvēku diētas neglītās māsas. Tunčmaizes, mafini un šķiņķis ar sieru - to visu es saprotu. Manis pēc kaut cepti kartupeļi ar majonēzi. Taču Berlīne piedāvā vēl neredzētas ekstras. Piemēram, kaut kāds sacepums ar maizi. Es regulāri brīnos par "ātri un garšīgi" receptēm, kur kaut kas tiek sajaukts kopā, ieliets formā, drošības pēc pārbērts ar sieru un iebāzts cepeškrāsnī. Saprotiet mani pareizi, es ceptu sieru un cepeškrāsnis dievinu un ballītēs, kur ēdiens ir gan reibuma indikators, gan kontrolieris, ir ok ēst kaut ko, kas neprasa karoti vai piecpadsmit salvetes, bet situācijā kad tev nav jāgatavo un tu par to atstāj godīgas piecas eiras bez dzēriena, tas ir mazliet mulsinoši. Taču skatītāju simpātiju balva tiek cukurotajam baltmaizes ķieģelītim. Tas šķiet ir viss ko par viņu var pateikt. Un ir cilvēki, kas viņu grib. Bet labi, kādam citam varētu šķist jocīgi tas, ka es vienīgais dzeru alu astoņos no rīta.