Mēs te nopirkām ķīniešu brenda ledusskapi, jo pielāgojoties mūsu virtuves īpatnējai formai, izvēle bija starp šo, un vēl vienu sliktas kvalitātes izstrādājumu, kas identiskā izskatā nāk zem kādiem pieciem brendu nosaukumiem. Ar ķīniešu brendiem un mārketingu notiek ļoti interesantas lietas, gan kopā, gan atsevišķi.

Tā kā dēļ vasaras mēnešiem es apsveru iegādāties televizoru, es te mazliet papētīju, ko tad cilvēks Latvijā vispār var nopirkt. Tas ko es pazīstu ir Samsung, Sony, LG. Bet pamanīju, ka ir diezgan lielā daudzumā Hisense televizori, kas ir lētāki par man zināmo brendu analogiem. Ātri iegūglēju, ieraudzīju pieminētu Ķīnu, likos mierā. Bet tad es uzgāju apskatu par TLC televizoriem, un kā tie atšķiras no zināmākiem brendiem. Uzzināju ļoti daudz interesanta gan par uzņēmuma vēsturi, gan tehnoloģiskiem aspektiem. Ieskatījos arī Hisense vēsturē. Šie ir divi interesanti ķīniešu brendi ar līdzīgu piedāvājumu, bet atšķirīgu ceļu līdz rietumu tirgiem. Cena, kā izrādās, ne obligāti ir zemāka uz kvalitātes rēķina, bet tas, protams, ir diskutabls jautājums.

Lai vai kā, es uzzināju, ka man mājās patiesībā jau ir Hisense televizors. Viņš vienkārši saucas Sharp. Savukārt mūsu ledusskapja ražotājs ir ražojis sadzīves tehniku zem Candy brenda. Šie ķīniešu ražotāji rietumu tirgos ir ienākuši salīdzinoši nesen, bet noteikti senāk, kā varētu likties, un tieši tādēļ, ka iepriekš pārdevuši savu produkciju zem citu brendu nosaukuma. Ļoti līdzīgs stāsts ir ar visiem HiFi audio brendiem, kas lielākā daļa ir sākušies ar stāstu par kādu japāņu inženieri, un šobrīd visdrīzāk pieder kādai milzīgai korporācijai. Bet fokusējoties uz Ķīnas stāstu, tad izskatās, ka šie ķīniešu ražotāji nu ir nolēmuši darboties rietumu tirgos ar savu vārdu, neslēpjoties aiz kaut kādiem nosaukumiem, ko ir iegādājušies pirms desmit vai vairāk gadiem.

Kāpēc es visu šo rakstu? Jo ļoti interesanti, ka šo Ķīnas uzņēmumu attīstība ir notikusi ne gluži pēc kapitālisma attīstības likumiem. Toties tagad šie uzņēmumi ir tā attīstījuši savas zināšanas un tehnoloģisko bāzi, ka reāli spēj konkurēt ar japāņiem, korejiešiem un kas nu mums vēl “ražo” sadzīves tehniku un elektroniku. Ir starp citu grāmata par to, kā Apple ir palīdzējis Ķīnai kļūt par dominējošo spēku globālajā smārtfonu tirgū.
Bet tagad interesantais jautājums, vai es izvēlēšos nepirkt šo Ķīnas ražotāju produktus, piemēram, tāpēc, ka man nepatīk viņu politiskā iekārta, cilvēktiesību jautājumi, un vispār viņiem ir pretenzijas uz dominējošās lielvaras vietu. Un vai es ar šādu pozicionēšanos nebūšu muļķis, kas pārmaksā par lietām, kamēr visi apkārt bez žagošanās atbalsta Ķīnas ekonomiku. Vai cilvēki vispār zina, ka viņi atbalsta Ķīnas ekonomiku? Visbeidzot, vai fakts, ka Ķīna varētu nomainīt ASV kā dominējošais globālais spēks, kaut vai ekonomiskais, ir kaut kas, par ko mums šeit būtu jāsatraucas? Es atļaušos Krieviju neuzskatīt tuvākajā nākotnē citādāk kā vienīgi militāru draudu, jo līdz abām lielvarām tai ir gaismas gadi, pat ja viņi šobrīd nestūrētu viduslaiku virzienā. Mēs jebkurā gadījumā nebūvēsim mākslīgā intelekta čipus, vai nebūvēsim atomreaktorus uz mēness. Vai mums ASV vērtības ir tik tuvas, lai mēs emocionāli nostātos viņu pusē šajā iedomātajā sacensībā ar Ķīnu?