neko nelasu. izšķirstu un apskatu pupus playboyā, kad sieva atnes no darba.

Tobiš, interneti ir gana?

interneti ir neizlasāmi.

Uz papīra National Geographic un Outside. Dažus gadus esmu arī kaut ko citu papildus pasūtījis. Un vēl par elektrisko ir.lv maksāju. Latviešu valodā neko vairāk neabonēju, jo ārzemju saturs daudz kvalitatīvāks, bet maksā lētāk (tieši abonementi, nevis kioska versijas).

Ik pa laikam nopērku kādu LV žurnālu, ja zinu, ka tur iekšā interesants raksts gadījies, bet kopumā tie reklāmrakstu blāķi neliekas iztērētās naudas vērti. Es jau zinu parasto atmazku, ka maza auditorija un ko tad var gribēt, bet nu manis pēc tāds žurnāls, kas kas raksta sudu, bet toties ir vietējais, var arī mierīgi nebūt.

Ar lasītāju tirgu viss ir skaidrs, un tur nekas nemainīsies. Tas bija vairāk jautājums par paradumiem.

Vasarā domāju tableti iepirkt un tad droši vien žurnālus caur to arī lasīt. Tā makulatūras staipīšana nav diezko ērta.

tā kā mūsgalā darbojas "padod apkārt" sistēma attiecībā uz žurnāliem, tad izšķirstu viskautko tādu, par kā eksistenci pāris gadus atpakaļ nemaz nezināju - visādu slāvu un anglosakšu glamūr, fešn, dzīvesstila, interjēra žurčikus, baltijas fešn un dizain tri un četr-lingvāli, mistērijas, nacionālo ģeogrāfiju, wired, Science un virkni ar mākslu saistītu izdevumu - antikvariāts un kolekcionāru štučkas, laikmetīgā māksla, muzeju izlaidumi, citu tautu (poļu u.tml.) mākslas žurnāli u.tml., literatūras tēmām veltītus žurnālus un, protams, pašmāju dzelteno šļuru. pēc izlasīšanas atstāju kaudzēm visādās publiskās vietās, kur laika īsināšanai tiek nolikti žurnāli.

CHIP un Наука и жизнь, vēl interneta saitus. Latviešu žurnāli? NEXT? :DDD Es gan to jau labu laiku kā neesmu ij ne rokā paturējis, bet - nemūžam, runčuk. Puse no standarta žurnāla apjoma ir tupa, melīga reklāma, lielais vairums no atlikušā - man nederīga infa, un gada laikā labi, ja kāds viens raksts, kurš nebūtu samakarēts no Interneta materiāliem. Gūgles meklētājs ieliek kloķi visiem žurnāliem, ņefig man maksāt par reklāmas drazu? ;))

Mūsmājās pienāk Ir un Rīgas Laiks. Diemžēl lasu pārāk maz, jo nav laika/labāk gribas veģetēt pie kompja, bet tie principā ir vienīgie, ko kaut cik regulāri lasām.

Pāris reizes gadā nopērku kādu Klubu, Playboy vai tamlīdzīgu žurnālu, ja tālāku gabalu jābrauc un gribas, lai būtu kāda viegla, bet neapgrūtinoša lasāmviela. Ā - vai arī Ilustrēto zinātni. Atkarībā no noskaņojuma.

Kad kads brauc no LV, atved man SANTU. Kad esmu pati, noperku SANTU, UNU un GEO. Latviesu tusinos te pa apli iet ari vecas Privaataas dzives un Ievas.

Abonēju Rīgas Laiku un National Geographic. Vēl visu laiku abonēju Vides Vēstis, bet kaut kā vairs nepienāk, vai nu aizmirsu vai paši kaut ko neatsūtīja, anyway, tur pēdējā laikā bija pārāk daudz vissirslikti vaimanu.
Pie vecākiem izlasu Leģendas (viens no satura ziņā jēdzīgākajiem glancētajiem žurcīšiem, imho), Patieso Dzīvi (bet sāk besīt pārliekais ezotērikas procents), Ievas Lāstus u.tml. Klubu, ja varu dabūt, izlasu, bet nepērku un neabonēju - neesmu pārliecināta, ka viss saturs būs interesants.

RL - drukātu - abonēju. Tradīcija - vienu gadu es Zsv dāvinu brūtei, otru gadu viņa man.
Ir - pērkam ik nedēļu. Kaut kā iegājās, ka neabonējam, bet pērkam.

Gribētos jau Ogoņoku, Ņujorkeru, bet nav laika... Labāk tad grāmatas lasu. Tās gan joprojām daudz lasu. Drukātā formā. Pērku arīdzan. Krājās arī arvien piln āki grāmatplaukti. Pēdējo 10 gadu laikā ik pa laikam jāsauc galdnieks piebūvēt klāt. Ceru, ka pieradināšu bērnus un mazbērnus un tam būs kāda jēga.

Esmu spilgts piemērs vecāku nepiepildītajām cerībām.

Gramatplauktu ficu meginajam ar Kindli atrisinat, vispar panakumi ir, lai ari ik pa bridim noraujos. Uzrakstisu magistra darbu un tad sev Newsweek abonementu uzdavinasu, pagaidam laikanav