WARNING: THIS BLOG CONTAINS STRONG LANGUAGE

18th May 2016
15:32 pm [18/05/2016]

Dzirdēju, ka pēdējā laikā cibā ļoti aktīvi sākušas plosīties kaut kādas feministes. Tā ir taisnība? Kur viņas atradušas tik modernas plītis, no kurām iespējams rakstīt internetā?
7th April 2016
!
13:20 pm [07/04/2016]

Lūdzu, nešērot šo publisko ierakstu – tas ir privāts.
Par aktuālo
09:06 am [07/04/2016]

Pāris vakardienas cibsteru sašutuma pilnie ieraksti par to, ka kaut kādi pimpji no CEHS.lv atļāvušies savos rakstos ielikt linku uz kādu publisku cibas ierakstu, teikšu tā – lika man aizdomāties...

Lika aizdomāties par to, ka 2016. gadā joprojām ir cilvēki, kas līdz galam neizprot internetu. Šo fenomenu visprecīzāk raksturoja mans cīņu biedrs: "Tu veic internetā publisku ierakstu un pēc tam saki, ka no šī resursa nedrīkst linkot, jo tas ir privāts."

"Jā, bet šī taču ir Ciba, šeit nav parasts internets, šeit es rakstu 15 gadus neko nemaksājot, tāpēc pieprasu, lai visi zinātu nerakstītos Cibas likumus."

Kaut kādā mērā, protams, izprotu sāpi un joprojām jūtu Cibas sentimentālo vērtību un komūnas spēku, tomēr – Ciba ir internets, nevis tava kompja folderis ar word doķiem. Internets ir publisks. Tavus publiskos ierakstus izlasīt un padot tālāk drīkst jebkurš.

P.S.
Vismaz 10 no 13 CEHS.lv autoriem ir bijuši vai joprojām ir Cibā :)
lol
01:05 am [07/04/2016]

lol
4th November 2015
Izcilība
10:08 am [04/11/2015]

Atpazīsti cibas lietotāju, jebšu vienkārši: Pičuks.
2nd April 2015
22:20 pm [02/04/2015]

Domāju, ka lielākā daļa no mums ir piedzīvojusi "TO BRĪDI", kad iekāpjot sabiedriskajā transportā un nopīkstinot talonu pamanām, ka cieši smird. Ir bijušas reizes, kad grūti saprast, vai tramvaja vagonā sākuši noturēt pasaulē smirdīgāko sieru, vai tajā uz dzīvi pārvākusies trīs paaudzēs nemazgājušos bomžu ģimene. Lai nu kā – smaka.

Tad nu lūk, atceros reizi, kad vagonu tālāk sēdēja viens tāds, viscaur aizdzēries, apmīzies un aizmidzis bronzas cilvēks. Bija sajūta, ka viņa dzīves mērķis ir vienkārši smirdēt tramvajā. Nākamajā pieturā atvērās durvis un pirmo reizi mūžā piedzīvoju brīdi, kad visi sabtransa pasažieri atviegloti nopūšas, ieraugot kontroli apsargu pavadībā. Apsargi paņēma iemigušo bomzi aiz rokām, izvilka ārā un nometa blakus pieturas soliņam. Tramvajā atskanēja ovācijas. "Varēja jau nu arī atspārdīt!" skaļi nepateica neviens, bet pie sevis nodomāja katrs no pasažieriem.

Paralēlajā realitātē šim bomzim palīgā piesteidzās kāds norūpējies pilsonis ar kameru. "Ar kādām tiesībām jūs pieskaraties šim cilvēkam? Nosauciet likumu. Nosauciet LIKUMU!"

Šis, principā, ir sava veida tosts par dubultmorāli. Par to, ka cilvēki, kuri tikko priecīgi šēroja bildes ar mežā piekautu, sasietu un asiņojošu vīrieti, tagad kļuvuši par aktīviem likuma vārda kalpiem.

Priekā!
13th March 2015
Yo
19:22 pm [13/03/2015]

Pieņemot, ka dzimstot cilvēks rodas no nulles, mums visiem ir līdzvērtīgas iespējas (neskaitot gadījumus, kad tu piedzimsti 30 km no Varakļāniem, un tavi vecāli ir pirmās pakāpes radinieki trijās paaudzēs) būt vai kļūt par jaukiem cilvēkiem, tāpēc ir fascinējoši censties uzminēt, kas bijušas tās lietas vai faktori, kas atsevišķiem indivīdiem mainījuši dzīves ceļu un likuši pārvērsties par staigājošiem pimpjiem ar ausīm. Pieņemu, ka lielākajā daļā gadījumu cilvēki nemēdz negaidīti no rīta pamosties ar domu: "Tā, kopš šīs dienas mērķtiecīgi centīšos kļūt par pidaru." Lielākā daļa pimpju vai nu neapzinās, ka tādi ir, vai arī cenšas to norakstīt uz grūto bērnību, jo, nu – skaidrs taču, ka visiem pārējiem tā bijusi kā jobans rožu dārzs.

Rezumējot – kāpēc es viens tāds skaists, gudrs un labs, bet visa pārējā pasaule vieni vienīgi pimpji?
4th January 2015
Kaitošana
22:00 pm [04/01/2015]

Vēlos tomēr īsi izteikties par kaitošanu un ar to saistītajiem sūdiem. Daudz lasīju internetus un žults kalnus, kas tika mesti glābšanas dienestu virzienā. Negrasos izlikties par kaitošanas ekspertu, tomēr ieskicēšu, kā es šo situāciju redzu no malas.

Tātad, Tu:
- sagaidi peldēšanas sezonas beigas un laiku, kad ūdens temperatūras dēļ tajā nav iespējams izdzīvot pietiekami ilgi, lai Tevi varētu paspēt atrast dzīvu;
- sagaidi, kad valsts meteoroloģijas centrs izsludina oranžās pakāpes bīstamību;
- sameklē pašu riskantāko kaitošanas vietu Latvijā, kurā uz raga vējš neprognozējami cērt visos iespējamajos virzienos;
- uzliec pilnīgu mīksto uz to, ka šajā pludmalē ne tikai nav neviena glābēja, vai jebkāda glābšanas aprīkojuma, bet tuvākie glābēji nav vismaz 50 km rādiusā;
- nepārstāt kaitot stundu pirms saulrieta.

Tiešām neesmu eksperts, bet domāju, ka ir kaut kāds bīstamu lietu skaits, pēc kuru apvienošanas vienā kopumā, nav nekādu tiesību dajebkādu neizdarību pārmest kādam citam. Pieauguši cilvēki izvēlas ko, kā, kur un ar ko darīt, paši lieliski apzinoties ar to saistītos riskus. Diemžēl – reizēm notiek neprognozējami sūdi. Neviens cits pie tā nav vainīgs.

Lai tuviniekiem spēks un izturība pēc tik traģiska notikuma.
Savukārt konkrētās kaitošanas reizes līdzbiedriem – lai daudz veselā saprāta. Ar to jums paliks vairāk draugu.
16th September 2014
23:11 pm [16/09/2014]

Šodien feisītī izpildīju testu. Uzzināju, ka man teju vai esot depresija, jo vēlu eju gulēt, bet agri ceļos. Tātad, depresija ir tad, kad ilgi skaties seriālus un agri celies no modinātāja. Respektīvi - modinātājs ir depresija. Jāsit tos mēslus, kamēr maziņi.
30th December 2013
Īsumā par būtisko
21:31 pm [30/12/2013]

2013. bija zajebisj.