Savukārt sapņu pasaulē mana zemapziņa pēdējās dienas nolēmusi paārdīties. Šonakt bijusi vesela virkne badshit crazy sapņu, kur lielākajai daļai no tiem es vairs neatceros detaļas. Bet viena tēma kādu laiku nav bijusi.

Vienā sapnī mana māte bija kaut kāda demoniska tiesneša lomā. Es nezinu, kas tieši demonisks tur bija, bet noritēja kaut kāda tiesas prāva ar lielu nolemtības sajūtu, kur vēl bez manis bija vairāki citi cilvēki, kas bija iesprostoti šinī procesā. Nezinu tieši kā, bet laikam es palīdzēju tikt ārā no turienes. Tam laikam bija kaut kāds sakars ar to, ka šis bija man pazīstams "ļaunums". Lai vai kā, interesantākais noritēja pēc tam. Es jau tās tiesas procesa laikā sāku zaudēt kaut kādas maņas. Laikam dzirdi un balsi. Un tad bija kaut kāda izmeklēšana jau civilizētajā īstajā pasaulē, kurā es pēdējiem spēkiem vēl spēju parunāt, bet es jutu, ka mana balss pazūd. Es sapratu, ka pēc izmeklēšanas ir jādodas pie ārsta, lai noskaidrotu iemeslus. Bet es arī sapratu, ka es tūlīt saskaršos ar mūsu medicīnas sistēmu bez iespējas komunicēt mutiski, un man viss būs jāspēj komunicēt rakstiskā veidā. Tas kaut kā radīja sajūtu, ka man šis viss būs ļoti dārgi, jo visa sistēma ir ļoti novecojusi, un visi digitālie kanāli ir lēni un neefektīvi. Un tad man radās arī bažas, ka es nevaru nevērīgi šķiest naudu šajā sistēmā, jo no otras puses mani jaunie ierobežojumi varētu arī mazināt manus ienākumus. Un tad es sapratu, ka es riskēju vienmēr palikt šinī stāvoklī, jo man nebūs bezgalīgi daudz resursu šo operatīvi risināt. Bija sajūta, ka netrūkst cilvēku, kas tiešām ko šādu piedzīvo.