Pagājušā nedēļa izrādījās ļoti piesātināta. Otrdien bija pasākums VEF kvartālā, ceturtdien - Tallinas kvartālā. Piektdien nebija spēka un entuziasma braukt ar teltīm prom no Rīgas, tā vietā izmantojām iespēju izrunāties divatā like there is no tomorrow. Tad sestdien uz Līvāniem, kur mūs sagaidīja pavisam cita veida pieredze un cilvēki, bet toties mums bija gaišākā un pamanāmākā telts pasākumā. Ja neskaita skatuvi, protams. Tur bija gan sen nesatikti cilvēki, gan sarežģīti cilvēki, gan cilvēki kurus tieši pēdējā gada laikā sanāk satikt vairāk kā citus. Diezgan negaidīti izrādījās, ka mūsu paziņas daudzviet pārklājas, bet ļoti atšķirīgos kontekstos. Visbeidzot svētdien ar pārcēlāju pārcēlāmies pāri Daugavai, lai dotos mājās. Svētdienas vakarā vegāniem ir zināmas grūtības aiziet vakariņās ārpus mājas, tāpēc atjaunojām kopīgu vakariņu gatavošanas tradīciju mājās, un izgājām izdzert vienu dzērienu Vagonos. Šoreiz bez atbalsta grupas un došanās uz Nemieru pēc tam. Tā mazliet negaidīti un neplānoti noslēdzās mūsu pirmais gads.

Lai gan vairumā pasākumu kaut kur fonā bija arī citi cilvēki, kaut kā tematiski sanāca būt galvenokārt viens otram. Politiskais fons šobrīd nav tas vienkāršākais, tāpēc īpaši darba nedēļas dienās varēja just nogurumu un spriedzi, tomēr ar katru nākamo pasākumu runāties kļuva arvien vieglāk. Kas nav pašsaprotami. Pie MixHell es piefiksēju to, ka es gaidīju kaut kādu frāzi par aiziešanu pēc vēl viena dzēriena, vai ko tādu, bet izrādījās, ka tā ir piezīme par mūziku, un tad es sapratu, ka šī laika kopā pavadīšana palīdz mazināt šo spriedzi. Un tad jau piektdienas vakarā visas slūžas bija vaļā. Es, protams, zināju, ka darīt lietas kopā ir svarīgi, bet varu tikai atkārtot jau nodrāzto frāzi - "zināt" un "zināt" ir dažādas lietas.