Esmu iesaistījies apkaimju futbola turnīra Grīziņkalna futbola komandā. Futbolu es spēlēju, savas dienas pārsvarā pavadu Grīziņkalnā - šķiet visai loģiski. Es vienīgi vienmēr aizmirstu par cilvēcisko faktoru. Lai gan jāatzīst, ka ideja veidot Rīgas apkaimju futbolu turnīru principā ir par cilvēcisko faktoru. Bet tas grupas čats mani nejēgā kaitina. Iespējams tam ir sakars ar to, ka tas atgādina darba komunikācijas absurdo nespēju fokusēties uz problēmu. Un futbols nav tik sarežģīta lieta - spēlēt gribētāji noorganizē laukumu, formas, bumbu, laiku, un dodas spēlēt. Nu neinteresē man komandas biedru likstas ar sastrēgumiem, vai cik grūtā grupā mēs tiksim. Ja es gribētu kāpt uz pjedestāla, es drošvien izvēlētos citu sporta veidu.

https://youtu.be/QjL7D33xpS4