Kamēr es domāju par nākotnes perspektīvām, tikmēr mani pārdeva. Tā ir virtuāla vietas maiņa lielās korporācijas iekšienē, bet tomēr kaut kā jauna sākums. Nākamnedēļ tikšos ar jauno virspavēlnieku. Šajās pārmaiņās, protams, nav nekā neloģiska, bet interesanti, kā notika lēmumu pieņemšana.

Cita starpā es kādu brīdi domāju, ka varētu izmantot iespēju lielajā korporācijā apgūt jaunas mārketējamas iemaņas. Ne tā, ka man šķiet, ka kaut kur tur ārā ir kāda labāka korporācija, bet vienmēr ir iespējas, ka lielās korporācijas ģenerāļi sapišas meistarībā, un tad cer, ka revolūcija viņus izvedīs saulītē. No otras puses man būs iespēja būt vienā komandā ar džeku, kuram ir kaut kādas ziņāšanas, kas ir arī man, bet nulle analītiskas un ilgtermiņa domāšanas, un ar visu to viņš joprojām tiek algots, un viņam pat ir ambīcijas pretendēt uz advancētākām pozīcijām. Es īsti nezinu, vai tas izriet no ierobežotām iespējām novērtēt cilvēkus rekrutēšanas brīdī, vai latiņa tiešām atrodas uz zemes. Katrā ziņā tas vairo iekšējo mieru par nākotni.

Varētu jautāt, kāpēc pie mums joprojām notiek Baltijas Pērle, bet tik pat labi varētu jautāt, kāpēc tiek būvēts Waterfront, vai kāpēc nedēļas nogalēs ap Dailes teātri ir pārparkotas visas legālās un nelegālās apstāšanās vietas. Katrā ziņā Splendids uz nedēļu ir aizbliezts ar lielisku saturu.

Kaut kā Kadavar ik pa laikam sanāk izdarīt kaut ko īpašu. Ja pirmā daļa šķita diezgan generic, mazliet sāka atgādināt Master of Puppets, tad pēc trešās minūtes dziesma ieguva pavisam citus vaibus. Es gan teiktu, lai pavisam izvairītos no banalitātes, varēja arī beigas atstāt bez atrisinājuma, bija jau labi tāpat.

https://www.youtube.com/watch?v=PesI5MrP1_g