Es tik sen neesmu bijis uz latviešu kino (iespējams pēdējā bija Straume, which feels ages ago), ka es vairs nesaprotu, kā lai vispār saprot, uz ko ir jēga iespringt. Ja ar vampīriem es vēl spēju interpretēt uzrakstīto starp rindām, jo kāda gan ir varbūtība, ka latviešu filma par vampīriem varētu būt kaut kas ģeniāls, tad daudz kas cits atstāj ar apjukušu neticības sajūtu. Ja es ticētu apkārtējo spējai pateikt, ka kaut kas ir viduvējs, es varbūt nedzīvotu šaubās, bet tur vajag vismaz Ēķi, lai ieraudzītu viedokli, ka kaut kas nav lieliski. Bet visbiežāk klusums būs galvenais sarkanais karogs. Bet tad vēl ir tā īpatnējā situācija, kur cilvēki ir atstājuši askētisku "seen", bet soctīklos runājošas galvas saka, cik viss ir lieliski. Starp citu, es mēdzu atzīmēt filmas kā redzētas arī tad, kad es neuzdrošinos tās vērtēt, jo tās ir pārāk nekonvenciālas, un īsti nav salīdzināmas ar vairumu citām, tāpēc askētisks "noskatījos" var arī neliecināt neko sliktu.

Runājot par kino citā griezumā - es nesen dzirdēju, ka ir plāni pārbūvēt Splendid mazo zāli. Un tas mani dara ļoti bēdīgu. Lai kā man patiktu lielās zāles zelta vīnogas, tīri kino baudījuma ziņā man tā zāle riebjas. Turpretī mazā zāle ir tā, kurā es gribētu skatīties visas filmas. Varbūt reizēm aiziet uz Foruma Lux zāli ar dzērieniem un uzkodām, un beidzot izmantot to elektrisko krēslu, bet kopumā neviena man zināma kino zāle nestāv līdzi Splendida mazajai zālei, un man ir ļoti bail, ka grandiozie zāles jasifajošanas plāni to visu sapisīs. Lieki teikt, ka "kaut kas, kaut kas, Straume" šīs bažas man tikai pastiprina. Un tas būs ļoti bēdīgi, ja tas tā notiks. Es tad pirkšu labāku projektoru un skaņas sistēmu, un neredzēšu nevienu Riga IFF furšetu.