Paradoksālā kārtā "The Social Dilemma" izdevās noskatīties tajā pašā dienā, kad es izdzēsos no tvitera. Bet man ir mazliet grūti noticēt, ka kāds no fimā paustajiem faktiem ir kaut kas jauns un nezināms. Then again, es pirms pieciem(?) gadiem ķēru vieglu paranoju par machine learning un predictive analytics, bet to visu zināt bija mans darbs, par ko es saņēmu nesliktu algu. Ne par soctīkliem, protams, bet mehānika jau tā pati - iepazīt cilvēkus caur datiem.

Lai vai kā, bija kļuvis drusku grūti izturēt šī Twitter virtuālā burbuļa uzpūsto pašnozīmību, ko paspilgtināja izaicinājums noformēt savu domu miniatūrā zīmju skaitā. Un kad es mēģināju papildināt aktuālo masu histēriju, ar savu līdz vajadzīgajām zīmēm reducētu pastulbo asprātību, sāņēmu aizrādījumu, par mēģinājumu imitēt cilvēku. Tas bija pietiekams impulss tam, lai izdarītu to, ko es jaut kādu laiku apsvēru.

Ir visai liela iespēja, ka mans "autisms" lieliski pasargā mani arī no daudzām mediju ietekmes blaknēm. I onece googled FOMO, and I was surprised, that it's a real thing.