Pusdienlaika Jūtjūbe atgādināja, ka bērnībā bija fantāzija par došanos misijā uz Marsu. Mazliet idializēta fantāzija, bet ne arī galīgi naiva. Jau toreiz bija vēsmas par to, ka tas varētu notikt salīdzinoši tuvā nākotnē. Salīdzinot ar cilvēka mūžu, bet ne arī gluži tā, lai to uzstādītu par savu nākotnes mērķi. Kaut kā iedomājos, ja man kāds tagad teiku - kravā čemodānus. Yeah, sure! Bet tā kā tā joprojām ir neliela utopija, neskatoties uz zināmu progresu, jāpaliek pie visuma izpētes tepat vien uz zemes. Galu galā, viens no izaicinājumiem bija cilvēka īsais mūžs, un lai arī šīnī lauciņā ir zināma attīstība, tomēr pat Rīgas Laikā bija rakstīts, ka mums arī ilgmūžība vēl nespīd.

https://youtu.be/dCXCzbyvIR0