Nosacīti paturpinot tēmu par pasaules problēmas atmaskojošām filmām, mani drusku satrauc šāda lieta. Visām labām lietām, protams, ir arī ēnu puses, un arī sociālā atbildīguma vilnim visdrīzāk tādas ir. Rokoties dziļāk feminisma, vegānisma, rasisma un līdzīgās tēmās, kaut kādā brīdī tas kļūst par vispārīgu kapitālisma kritiku. Un visai pamatoti. Bet man reizēm šķiet, ka tas kaut kādā brīdī pārvēršas par antikapitālismu. Jo kas vispār šobrīd ir kapitālisms, un kurš to spēj saprast? Īsti nezinu, kā Marksa laikos sastāvēja ar finanšu tirgiem, bet liela daļa no kapitālisma ir tieši finanšu tirgi, ne tikai "rūpnieki". Un, oooboi, tur var kritizēt un atmaskot atspēries. Tai pat laikā, lai arī cik entuziastiski un radoši ir cilvēki, ka darbojas sociālāi atbildīgās uzņēmēdarbības jomās, finanšu krīzēs viņi ir spiesti zaudēt darbus un biznesus, un nekādi to nespēj ietekmēt. Vai kādam ir iespējas izstāties no fosilo resursu ieguves industrijas važām? Būtu diezgan grūti. Katrā ziņā būtu jāpadzīvo bez interneta. Un ja ejam tālāk, kas tad ir naftas cena? Pašismaksa plus peļņa? Īsti jau nē, jo to visu ietekmē bankas, apdrošināšanas un biržas. Tāda organizācijas kā OCEP te pat teju nav svarīga.

Katrā ziņā man šķiet, ka kādu laiku būs vien jālāpa tas pats vecais kapitālisms, ja vien kādam nav spīdošāki piedāvājumi. Un ņemot vērā vēsturisko pieredzi ar spīdošiem piedāvājumiem, uz jebkādu jaunas sistēmas piedāvājumu daudzi skatīsies ar aizdomām. Varbūt vienīgi notiks kaut kas globālāks, un sistēmas pati spiestas būs nomainīties.