Labs vieds kā izkāpt no burbuļa ir apmeklēt veikalus Lats, Tops utt. Viens izmisuma un bezcerības līmenis ir cilvēki, kas dzīvo piektdienai, jeb visu nedēļu strādā, lai sagaidītu piektdeinu un "nodotu uguņus". Ja tu nolem piektdien ap pusnakti iziet ielās, tu aptuveni stādies priekšā, kā varētu izskatīties zombiju apokalipse. Pavisam cita lieta ir tie cilvēki, kas knapi var paiet, parunāt un vispār ar grūtībām eksistē, bet kaut kā spēj sagrabināt vēl vienam šņabītim. Alkoholisms nav nekas šokējoši nepazīstams, mana vecmamma periodiski dzēra, es esmu dzīvojies pa Latgali, es to visu esmu redzējis, bet tomēr tas pilsētas kontrasts, kur sasniedzamā attālumā ir gan Sky, gan Elvi, tie visi lēto šņabīšu pircēji liekas dīvaini gan sava kontrasta, gan normālības dēļ. Piemēram, šodien stāvēju rindā aiz onkuļa ar kruķiem, dies pasarg, ja viņš vēl izrādītos aptuveni mana vecuma, kas nopirka vienu vistas fileju, un divas nulle pieci pudeles šņabja "Baltais". No vienas puses kurā paralēlajā pasaulē šis varētu skaitīties normāli, no otras - viņi te ir, viņi ir katru dienu un daudz. Pie tam viņi diezin vai ir interneta komentētāju padibenes, visdrīzāk internets viņus nav skāris, un mums pat nav nojēgas par to, kas darās viņu galvās.