|
| Man ļoti interesē Hanzas Perona pasākumi. Idejas līmenī. Tur tiešām uzstājas mūziķi, kurus mani algoritmi reti piedāvā. Tidal gan šobrīd domā, ka mana dzīve ir reivs, lai gan es tur klausos arī kaut kādus Idles un The Black Keys, bet Tidal algoritmam par to reizēm ir jāatgādina. Bet uz Moderat peronā es tiešām gāju tāpēc, ka es šo to zināju par Moderat, nevis dēļ haipa.
Savukārt runājot par haipu, es laikam vairāk būšu Monkey3 tipa instrumentālās mūzikas cienītājs, mazāk tās, kas būs dzirdama rīt. Vēl mazāk... vai citādāk... tās instrumentālās mūzikas, kas skanēs aprīļa beigās. Laikam tā līdz galam ir jāpieņem doma, ka man nepatīk džezs. Es tagad māku neheitot kantrī, lai gan taisnības labad jāsaka, ka Orvills Peks ir kaut kāda performatīvā kantrī subžanrs, kurā ir ļoti daudz kvīr kantī dīvu. Or less queer, but then more botox. Lai vai kā, džezam ir mazāks potenciāls izraisīt krindžu kā kantrī, bet tik pat lielā mērā arī interesi.
Un tad vēl būs Bens Frosts. Jā, bet nē. Es pat varētu piekrist par blekmetāla iezīmēm, bet es laikam palikšu Svartediket un Livelover dīvaini līmenī. Bet kas mani vairāk kaitina par nespēju saprast eksperimentālo mūziku, ir Reznora vārda piesaukšana kur vajag un nevajag. Reznors taisa filmu skorus tāpēc, ka viņš ir Reznors, nevis viņš ir Reznors, jo ir bijis skoru autors vairākām filmām. Atstāsim viņu uz speciālā Reznora podestiņa, un nejauksim iekšā kopājā laikmetīgās mākslas kokteilī. Līdzīgu statusu ir pelnījusi Dollija Pārtone, Džonijs Kešs, Kobeins, Česters un vēl daži citi. Bet tātad - fine, Bens Frosts ir bijis autors vairākiem skoriem, neesmu pazīstams ar viņa daiļradi, neskatot šādu kino, bet izklausās fine. Savukārt jaunākais albums - way too weird to my taste. |
|
| Nolēmu mazliet eksplorēt metāla žanru, kas varētu būt pārstāvēts Melomanjakos. Tajās reizēs, kad es aizstāju kādu robu komandā, manas ļoti obscure zināšanas šajā žanrā ir maz nodrīgas šim konkursam. Trū storī - es drīzāk biju noderīgs atpazīt kaut ko tik frīkainu kā Yungblud, nevis kādu no korveidīgajiem meinstrīma metālistiem. Sāku ar Mastodon, un, oh boy, cik smagi iet. Es atceros, ka es viņu snobēju Roskildē, bet tagad saprotu, ka ne velti. Mēģināšu tagad Avenged Sevenfold. Man ir viena plate, un tā man tīri labi patika. Ceru, ka ies labāk. |
|
| Jāpierod, ka "for nearly two decades" patiesībā nav tā, kā pirmajā brīdī izklausās. Tas ir apmēram tik pat sen, cik Arctic Monkeys, vai kas tāds. Un ja es apmēram nojaušu, ka Arctic Monkeys ir "Do I Wanna Know", tad nav nekā pārsteidzoša, ka es neesmu dzirdējis kaut kādus kanādiešu postpankus. Tas, kas man izklausās pēc "for nearly two decades", patiesībā ir "for over four decades". Lai vai kā, 15 martā iznāca albums ne tikai tai kantrī dziedātājai, kas te nesen uzstājās SNL, bet arī Spectres. Iespējams viņi tā nemanāmi būtu noskanējuši fonā, kamēr es rosos pa virtuvi, ja es nesāktu ieklausīties, vai "AM Gold" gadījumā nav kaverversija. Kainda nav, but you be the judge. Bet astoņdesmitie much. https://youtu.be/Kye76vAcEnU?si=q2cTeEx1EEMc7FnG |
|
|