| |
| Es ik pa laikam iedomājos, ka vajadzētu mazināt mājās esošo… skandu skaitu, iekaitot Radiotehnikas deviņdesmitnieces. Ir visādi modernāki un kompaktāki risinājumu. Bet tad es uzraujos uz kaut ko tādu, kas ne uz kā cita neskan tā, kā uz tām deviņdesmitniecēm, un man nav skaidrojuma šim. Ir viņās kaut kāds īpašs “rūciens”, kas nav nekam citam kas man ir vai ir bijis. Tagad, piemēram, es klausos Max Brhon. Viņš ir atrodams arī Tidal. SoundCloud nez kādēļ nav integrēts plaša patēriņa strīmeros. https://soundcloud.com/music-maxb | |
|
| https://www.youtube.com/watch?v=ljHdccyQbT4Anthony ieintriģēja noklausīties "Don't Tap the Glass" albumu. Muzikāli noteikti šis ir ļoti aizraujoši, un arī klipi izskatās wild, bet tur ir kaut kādas milzīgas kulturālas atšķirības, kas man šo visu padarītu baudāmāku ar daudz vienkāršākiem vārdiem, vai bez vārdiem vispār. Es pat neesmu drošs, ka tas ir par vecumu. Lai gan nenoliedzami, ja es dzīvotu tik daudz telefonā kā vidējais Gen Z, varbūt man tas šķistu daudz krutāk. Lūk, tas pats Anthony arī nav nekāds pavasara cālis, viņš vienkārši visu laiku ir tēmā, kamēr man hiphops ne agrāk ir interesējis, ne tagad es varu iekāpt šinī vilcienā, tāpēc visādi dīdžeji man ir vieglāk saprotami. | |
|
| Man jāatzīst, ka pēc kādas piektās Ozija bildes es pārstāju uztvert to, kuram ir kas sakāms par šo tēmu. Coldplay mēmēm vismaz ir kaut kāda oriģinalitāte, kas liek mazliet vairāk fokusēties. | |
|
| Es te nesen nopirku jaunas austiņas, lai varētu klausīties mūziku, apkārtējiem nekrītot uz nerviem. Drošvien kontektam ir svarīgi, ka tās ir atvērtā tipa austiņas, tāpēc skaņa nav izolēt abos virzienos.
Tātad, klausos Alt-J albumu, kuru es esmu klausījies vairākas reizes. Pēkšņi man ausī sīc muša. Sāku vicināties ar rokām, bet sīkšana nepāriet. Izrādās dziesmas "Arrival in Nara" beigās ir šādi ļoti ticami skaņu efekti.
Ka es jums saku, ir vērts mūziku klausīties dažādos veidos uz dažādām ierīcēm, un katra no tām nesīs savus pārsteigumus. | |
|
|