Klipa dēļ.

https://www.youtube.com/watch?v=Oy8y3xhLXV8

"I am the shit, sir, and I hit the fan."

Diezgan talantīga persona un izklaidējoša performance.

https://youtu.be/kaSXc5z3okc?si=B9aAKoe20VfsZH3W

Mazliet atgādināja Theodor Bastard - Ветви. Ne muzikāli.


https://www.youtube.com/watch?v=OnkyTfwNF7g

Es neesmu ieskatījies pētījumos, bet es tikko dzirdēju apgalvojumu, ka cilvēka organisms konstanti sūta stresa signālus, kamēr vien cilvēks ir viens pats savā nodabā. Tas esot evolūcijas produkts, kad mums esot bijs svarīgi nepazust no grupas. Es nezinu, cik konstanti, vai cik daudz kortazola ir ok, bet ja tā ir taisnība, šis ir interesants fakts, kas ļauj iegūt jaunu perspektīvu uz attiecību veidošanas iemesliem. Neejot garā filozofiskā rantā, prioritāšu sarakstā, kas cilvēkiem liek veidot partnerattiecības, sexual drive varētu pabīdīt nedaudz uz leju. Es domāju par partnerattiecībām, kurās bērnu radīšana nav galvenais mērķis.

Šis kaut kā izrādījās mazliet smagāks gads, un tas arī atspoguļojās šī gada galvenajā pasākumā. Sanāca mazāk uzmanības pievērst draugiem, vairāk fokusēties otras puses attiecībām. Kaut kādā ziņā neveiksmīgi, bet kaut kādā ziņā veiksmīgi, bet sanāca risināt teju vai vienu no pirmajiem konfliktiem. Mazākas epizodes ir bijušas šī pēdējā gada laikā, bet konkrētā epizode vairāk bija tāda nepārprotama. Veiksmīgā daļa ir tā, ka es tomēr izdomāju kā pareizi rīkoties, un atradu pareizos vārdus, un situācija tika atrisināta. Trešajā dienā uzkrājusies spriedze jau bija pašķaidīta, un mūs pārņēma arvien pozitīvāki vaibi. Un vēl parādījām pareizajam cilvēkam pareizo pasākumu. Es pat piebilstu, ar visiem pareizajiem elementiem, jo es iztēlojos, kā daudziem pirmā pieredze var izvērsties visai mulsinoša.

Visbeidzot karuselis. Es teju vai neticēju, ka to iespējams ir izdarīt, bet te nu viņš bija, un strādāja ar kolektīvā spēka un entuziasma palīdzību.

Suvenīru veikala guvums.

https://www.youtube.com/watch?v=82PsUyCKuUc

Jo vairāk es sekoju dažādām demokrātiskām sistēmām dažādās valstīs, jo ciniskāk par tām es jūtos. Ja tas viss ir jānonivelē līdz vienai frāzei, tad demokrātija ir tikai un vienīgi veids kā kādam uz laiku iegūt varu nevardarbīgā veidā. Kas, protams, arī nav zemē metams sasniegums, ja pie tā izdodas pieturēties. Visas tās runas par vērtībām, tiesībām un kompromisiem ir gandrīz korporatīvā bulšita līmenis. Turpinot analoģiju, jā - valsts ir drusku labāka par korporāciju, kas tev maksā algu. Tāpat kā korporācija, valsts var būt spektrā no pieņemamas līdz klaji neciešamai. Arī korporācijā tev var būt labi kolēģi, sociāli ekonomiskie labumi, un viss tas, kas tev dod iespējas komfortā pavadīt no korporācijas brīvo laiku, bet dienas beigās kopējo klimatu nosaka kaut kādi abstrakti indivīdi, kuriem tu kā indivīds neinteresē. Attiecīgi arī demokrātijās politiskā karjera pārāk neatšķiras no korporatīvās karjeras, un cilvēku individuālās intereses var nesakriskt ar valsts interesēm, un viedokļi un priekšstati par šīm dažādajām interesēm bieži vien vispār ir kaut kāds trešais mainīgais vienādojumā. Vai mēs varam labāk, es nezinu. Drošvien tik ilgi, kamēr mēs varam nosargāt visas institūcijas, un tas viss nepārvēršas distopijā vai fiziskā vardarbībā pret pilsoņiem, ir ok. Visas citas vardarbības formas - emocionālās, ekonimiskās un verbālās - kā mēs redzam ir norma.

Un lielā atruna šinī visā ir tā, ka atšķirībā no politikas, par sociālo aktīvismu es tādu cinismu neizjūtu. Katra individuālā aktīvista motīvi var būt atšķirīgi, un ne visas tā izpausmes es uzskatu par veselīgām, bet es tagad neiešu nosodīt to, kā katrs ir nolēmis pavadīt savu laiku uz šīs planētas. Tu vari iztērēt savus tūkstots rūpju kredītus uz desmit cilvēkiem, bet vari izdalīt pa vienam tūkstos cilvēkiem. I'm not a boss of you.

Pasaule varētu drusku nomierināties ar to gaisa kondicionēšanu. Līdz šim man bija priekšstats, ka Āzijā ir maniere pārspīlēt ar kondicionēšanu, tādējādi mēģinot izpatikt baltajiem tūristiem. Izrādās Lielbritānija ne ar ko nav labāka. Tikko Londonā ārā bija tuvu pie četrdesmit grādiem, bet daudz kur "iekšā", kas ir ne tikai veikali, bet arī vilcienu vagoni, bija pat padsmit grādi vēss. Vēss. Auksts! Tā ir lieliska kombinācija, kad ārā ir iespaidīgi karsts (neizlikšos, ka karstums mani tik ļoti nomocīja, lai es izmantotu "stiprākus" vārdus), un tai pat laikā mani labākie draugi ir pretsāpju un pretsaaukstēšanās medikamenti. Par loģiku kurināt nost energoresursus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu sekām, es nemaz nerunāšu.

Rekomendācija visiem, bet īpaši vegāniem, kas kāda iemesla pēc nokļuvuši Mančesterā. Nočeko Bundobust Brewery, kad tu sāc meklēt vietas, kur paēst. Tur nav tikai alus, kā varētu šķist pēc nosaukuma, bet tie ali, kas tur ir, ir tiešām radoši. Un indiešu virtuve - ir klasiskas lietas, bet ir arī tādas, ko es vidējā Rīgas kariju vietā nebiju sastapis.