Ronaldūūūū tāds populārs šogad.

https://youtu.be/_kOd8BWEjjs

Kas gan toreiz būtu domāji, ka portugāļu puikiņš, kuram uzvārds rakstījās tāpat kā tam krutajam brazīļu futbolistam, izaugs par kaut ko tādu. Nē, viņš bija labs, šaubu nav, bet bija visādi Kluiverti un kas tik ne, kas diezgan ātri apdzisa. Bet Feisbuks viņu šodien nemīl, cik es saprotu.

Runājot par citiem visu laiku labākajiem straikeriem, karaliskā Madride, protams, ir jauki, un vispār izskatās, ka topā pārsvarā ir aktīvi vai nesen spēlējuši futbolisti, taču man visu laiku labākais būs Šefčenko. Ar visām traumām un nelaimīgo Čelsiju, viņam ratio ir labāks kā Anrī un Delpjero. Un tagad viņš, izrādās, ir trenera asistents. Skatījos hailaitus, ieraudzīju viņa seju, nolēmu pagūglēt.

Labi, tagad gan pašam uz futbolu.

Esmu dzirdējis par dejas terapiju, bet gonga meditācija man bija jaunums. Lai gan, ja tā padomā, kaut ko līdzīgu ar Tibetas mūkiem esmu gan redzējis, tikai nezināju, ka tas tā saucas, un mūki to dara sēdus. Vēl es sapratu, ka ar kaut ko līdzīgu gonga meditācijai es izpildu katru rītu. Kādas divdesmit minūtes ja jāsteidzas, un aptuveni stundu, kad nav tik ļoti jāsteidzas.

Bet ja par jogu, tad jogu es noteikti uzskatu par sportu. Ne visiem un ne vienmēr par pašu veselīgāko, bet, hei, arī futbolā var salauzt kāju.

Beļģus mazliet žēl, smuki spēlē, mazliet atgādina par to, ka holandiešu pietrūkst šinī čempionātā. Bet itāļi zvēri. Ja itāļi nesāks spēlēt savu klasiku uz 1:0 rezultātu, es pat varētu būt par itāļiem. Labi, redzēs kas tur Portugāļiem darās.

Haizivis pret pingvīniem. Diezgan smieklīgi, jāatzīst.

Nopietna štelle ir tie konkursi. Negulētas naktis, nopietns darbs.

"Es gribu pateikt paldies saviem vecākiem. Īpaši mammai un tētim."

"Kāda ir atšķirība starp sporta žurnālistu un trīs nedēļas vecu kucēnu? Kucēns pēc sešām nedēļām beigs čīkstēt!"

"Abas komandas var uzvarēt vai zaudēt. Var būt arī neizšķirts."

"Neraugoties uz izdzertām 2 alus pudelēm, mūsu vārtsargam izdevās atstāt vārtus sausus!"

Kreisās rokas īkšķis ģipsī. Nekas pārāk nopietns, pēc nedēļas vairs nebūs.

Bēēēt, viktorīnas jautājums - uzminiet sporta veidu. Zinātāji nepiedalās.

UPD. Futbols.

Es varu koķetēt veģetārismu, jo es neuzskatu, ka man katru dienu būtu jāēd steiks, jātaisa alus vaļā ar zobiem, vai jāievieš permanents zaķītis, pret ko izturēties kā pret mājkalpotāju, vai virēju, lai kādam pierādītu, ka man ir pimpis kas stāv. Mierīgi varu ēst jogurtiņus un kabačus ar ceptu sieru. Bet, kad pienāk brīdis norīt kādus trīssimts gramus sulīga lielopa, tur nu neko nepadarīsi, jo organisms prasa. Tas brīdis, kad tu fiziski izjūti, kā tavu ķermeni ir atstājuši minerāļi, ir ļoti jocīgs brīdis. Un tad tu gaļu nevis vienkārši gribi, tu viņu iekāro.

Šīs dienas hīts bija un, domāju, arī paliks frāze: “Nu, un tagad vilksim cimbus”.

Man nav nekādu ambīciju kļūt par bokseri, vai sist cilvēkus (otras gan neattiecas uz gadījumiem, kad manī sāk burbuļot brīžos, kad es redzu medieval combat viģikus), mani interesē vispārīga slodze, un lai mani dresētu. Jau brīdī, kad taisīju plankingu, un uz ringa grīdas pilēja sviedru lāses, bija diezgan jocīgi. Kad mani sāka dauzīt ar lielu mačalku, ok, ir jāmāk pareizi kustēties. Bet, kad atskanēja maģiskā frāze, kļuva skaidrs - būs arī jāsit. Un man par lielu pārsteigumu, mēģināt kādu piekaut ir smags darbs. Es biju domājis, ka visas grūtības cilvēku sišanā atduras pret smagām bruņām. Huju, es jums saku! Skraidīt likrā un pliku galvu ir nebūt ne vieglāk, vai pat smagāk. Tas tev nebūs “dinkš” pa bleķi. Te katrs cauri izlaist pisiens ir nāves smaka. Nu, atkarīgs no sitēja, protams, bet onkulis, kas ir divreiz platāks par tevi, un arī zina, ko dara, nudien ir arguments neatslābt.

Bet bottom lains - šausmīgi pārmocīts es neesmu, bet visas kačalkas, futenes, par volejboliem nemaz nerunājot, ir bērnu šļupsti. Sviedri lija aumaļām. Dri-fit bija tik vien skaists nosaukums.