Turpinot par Brieža uzvaru un vispārējo histēriju ap to. Latviešiem, tātad, ir pašiem savs smagsvara pasaules čempions boksā, un tāpēc latvieši tagad ir paši stiprākie pasaulē. Briedis gan ieguva WBC titulu, bet vēl ir IBF, WBA un WBO. Šaubu nav, šī ir liela uzvara, bet nojaušu, ka līdz absolūtajam čempionam Mairim vēl varētu būt jāuzvar vēl daži čempioni, varbūt arī nē, tas viss ir sarežģīti vienvārdsakot. Līdzīgi kā divas latviešu filmas ir vinnējušas Berlinālē, bet bez gūgles palīdzības būtu grūti nosaukt ko tieši viņas ir vinnējušas, ar ko šīs uzvaras atšķiras, kā arī tas viss vēl nenozīmē, ka Latvijā viss ir ļoti labi ar kino. Bet vēlreiz, cik es saprotu, tituls ir nozīmīgs, par to nav šaubu. WBC tituls nav arī kā uzvara olimpiskajās spēlēs, jo olimpiskais bokss vispār ir amatieru nodarbe, un šinī ziņā ātrākā un stiprākā varoņa meklējumi tiek sarežģīti vēl vairāk. Simts metru sprints, piemēram, tur viss ir vienkārši.

Tad vēl Brieža nokautu skaits man atgādina par vienu citu leģendāru bokseri. Agrā bērnībā boksu varēja redzēt olimpiskajās spēlēs, bet lēnām mūs sāka sasniegt rietumu kultūra, un tēvs teica, ka ir tāds nenormāli kruts bokseris Taisons, un no tā brīža es arī zināju, ka Taisons ir viskrutākais, viņš gandrīz visas uzvaras ir ieguvis ar nokautiem, nekad nav zaudējis, un es pat redzēju kaut kādus mačus. Kopš tiem laikiem atceros, ka es neko nesaprotu no tiem visiem WBO un WBA tituliem, bet Taisons tas ir kruta. Un tad notika tas - Maiks Taisons tika iesēdinācs cietumā par izvarošanu, un tā bija diezgan liela vilšanās bērna prātam. Pēkšņi varonis kļuva par slikto zēnu, un nevis tādā ziņā kā iepriekš, jo bija izaudzis no zēna no slikta rajona par čempionu, bet par bokseri, kurš neaizstāv vājākos, bet pats ir varmāka.

Nu lūk, ko es ar visu šo gribēju teikt? Man mazliet nepatīk tas fanātisms, kāds parādās komentāros, ka Rigvir nav iemesls apšaubīt Brieža kā varoņa tēlu. Tas sense of entitlement man šķiet ir ļoti bīstams. You don't just do thing good, you should also do good things.

Es līdz šim vakaram Trusī (bokss Trusī - tas bija negaidīti) nemaz nenojautu, ka bokss Latvijā ir tāda liela lieta. Es gaidīju nosacītu divvientulību, kur viens skatās TV, otrs lasa grāmatu. Lai gan, protams, nenoliegšu, es tikai priecātos, ja cilvēki pievērstos boksam arī šaipus TV.

Skatoties kārtējo video, kurā cilvēki pievelkas ar vienu roku, ar divdesmitkilogramīgām ripām starp kājām rāpjas pa sienu, un visādi citādi tēlo tarzānus, man sāk rasties jautājums: cilvēki tiešām ir sākuši pušot fiziskos limitus, un sports ir kļauvis par jauno melno, vai tas ir tikai tāds Facebook efekts?

No vienas puses kad man cilvēks sāk stāstīt, cik šis šņabis ir maigs un viegli dzerams, es saprotu, cik nesociāls es esmu kļuvis. Viss vroģi ir pa vecam. No otras puses vērojot, kā cilvēki mācās stāvēt uz galvas, nostāties špagatā, mēģina pacelt mikroautobusu un nododas visādiem citādiem fiziskiem izaucinājumiem, un es točno zinu, cik daudz laika un piepūles tas prasa, lai tu nespētu sasniegt šādus fantastiskus rezultātus, tā vien šķiet, ka tikai dziļi garīgas būtnes vai sabiedrības padibenes neceļas piecos trīsdesmit, lai noskrietu savus ikrīta desmit kilometrus... ar suni vai bērnu ratiņiem... pirms sacensībām nedēļas nogalē. Varbūt tas tāds vecums iestājies man un cilvēkiem man apkārt? MTV ir miris un internets ir sagādājis vilšanos? Bohēma ir pārvērtēta? Ballītes ar šašliku un alu ir pārvērtušās par ballītēm ar galda spēlēm un svaigiem dārzeņiem? Kas tur jums pilsētā notiek?

Spītējot lietum, šodien forši "uzdejojām".

Paldies Portugāles izlasei, būs vien jābrauc uz Portugāli vēlreiz. Nav jau gluži arī tā, ka es nerēķinājos, ka šī vienošanās būs arī jāpilda, nav arī gluži tā, ka man nepatiktu doma par braukšanu uz Portugāli, bet kur visu laiku bija Eders? Gols golam, bet kā viņš nospēlēja visu to laiku, ko pavadīja laukumā.

https://youtu.be/0YjwN24yuXw

Nu vai ziniet, manuprāt, šinī čempionātā bija trīs komandas kuras zināja ko dara: Vācija, Francija un Itālija. Portugāle, protams, arī var vinnēt, bet arī Islande nebija bezcerīga. Bet ja par citiem iracionāliem iznākumiem, Portugālei Francija ir ērtāks pretinieks kā Vācija. Un vēl iespēja atriebties par 2000. gada pusfinālu.

Turpinot futbola un Ronaldo tēmu, iedomāsimies, ka pusfinālā spēlēs Portugāla un Velsa, lai man piedod Beļģija. Ōpītim nebūs stresiņš?

Ronaldūūūū tāds populārs šogad.

https://youtu.be/_kOd8BWEjjs

Kas gan toreiz būtu domāji, ka portugāļu puikiņš, kuram uzvārds rakstījās tāpat kā tam krutajam brazīļu futbolistam, izaugs par kaut ko tādu. Nē, viņš bija labs, šaubu nav, bet bija visādi Kluiverti un kas tik ne, kas diezgan ātri apdzisa. Bet Feisbuks viņu šodien nemīl, cik es saprotu.

Runājot par citiem visu laiku labākajiem straikeriem, karaliskā Madride, protams, ir jauki, un vispār izskatās, ka topā pārsvarā ir aktīvi vai nesen spēlējuši futbolisti, taču man visu laiku labākais būs Šefčenko. Ar visām traumām un nelaimīgo Čelsiju, viņam ratio ir labāks kā Anrī un Delpjero. Un tagad viņš, izrādās, ir trenera asistents. Skatījos hailaitus, ieraudzīju viņa seju, nolēmu pagūglēt.

Labi, tagad gan pašam uz futbolu.

Esmu dzirdējis par dejas terapiju, bet gonga meditācija man bija jaunums. Lai gan, ja tā padomā, kaut ko līdzīgu ar Tibetas mūkiem esmu gan redzējis, tikai nezināju, ka tas tā saucas, un mūki to dara sēdus. Vēl es sapratu, ka ar kaut ko līdzīgu gonga meditācijai es izpildu katru rītu. Kādas divdesmit minūtes ja jāsteidzas, un aptuveni stundu, kad nav tik ļoti jāsteidzas.

Bet ja par jogu, tad jogu es noteikti uzskatu par sportu. Ne visiem un ne vienmēr par pašu veselīgāko, bet, hei, arī futbolā var salauzt kāju.