Dzīvība ir diezgan skaļa padarīšana. Vispirms jaunieši nolēma pagalmā palēkāt ar skeitbordu, un tagad putni nevar aizvērties. Es no sākuma gribēju teikt, ka organiskā dzīvība ir skaļa, bet tad padomāju, ka tikai tāpēc ka es nedzirdu magnētiskos laukus un protonu lidojumu visumā, nenozīmē, ka to nedzird citas dzīvības formas. Simts punkti kāds gigantisks melnais caurums traucē gulēt kādai blakus esošai galaktikai, kurai ir trausls miegs, jo viņai ir bijusi smaga "kāju diena".

Diezgan nikni bliež.



https://iammosh.bandcamp.com/track/odyssey-xix

Savukārt koncertdzīves ziņās, šodien ir Stoned Jesus, un es domāju, ka man nebūs enerģijas pēc treniņa vēl iet uz koncertu. Izrādās, ka Rīgā būs arī Jinjer, un es vēl pat neesmu nopircis biļetes uz Three Days Grace/Badflower. Tas neskaitot tās biļetes, kas man jau ir. Un pat neapsvērt pirkt biļetes uz The Offspring... what is happening this year?

Man ir doma pārdot savas Skyforger plates, tai pat laikā es tikko apsvēru nopirkt Behemoth plati. Savdabīga dilemma.

Neapšaubot to, ka lai zinātu par lietām, ir jārunā par lietām, kas ir šī vēlme ventilēties publiskā telpā, apzinoties (šo drošvien var likt pēdiņās), ka tavs marginālais viedoklis... nu... ir margināls?

Ir pat veselas kustības, kas popularizē ideju par digitālo detoksu, un ka slēgtas kopienas ir daudz efektīvākas un veselīgākas emocionālā atbalsta saņemšanā. Un pieņemsim, ka tev ir gana bieza āda, lai tu spētu uzturēties vietās, kur ir pārstāvēts pilns viedokļu spektrs, un nenodarīt pāri savai mentālai veselībai. Viens veids, piemēram, ir papildināt diskusiju ar faktiem, vai neļaut kādam no naratīviem nogrimt citu naratīvu jūrā. Bet ja var redzēt, ka cilvēks nāk uz diskusiju jau frustrēts, kādas ir viņa ekspektācijas? Ka izrādīsies, ka visi svešinieki viņam piekritīs, un tas sniegs kaut kādu emocionālu mierinājumu? Viens iemesls varētu būt tāds, ka cilvēkam nav kopienas ar ko parunāt par kādu konkrētu tēmu, un to es it kā varu saprast, jo es arī cibā rakstu lielā mērā, lai nedzīvotu tikai savā galvā. Tai pat laikā it kā vajadzētu saprast, ka maksimālais terapeitiskais efekts būtu izlamāties ar svešiniekiem onlainā, un es neesmu drošs, cik terapeitisks tas ir. Var jau būt, ka tā ir īsta lieta, un ir cilvēki, kurus tas nenoved pie executive dysfunction. Biežāk gan man ir sajūta, ka tas ir banāls naivums.

Nav tā, ka reizēm mēģinājumi saprast un uzzināt lietas ir apmēram tāpat, kā ierasties uzvalkā uz kartupeļu talku? Būtu jau kruta, ja kartupeļu talka būtu tik svinīgs pasākums, lai nemeklētu vecās nonēsātās bikses un gumijas zābakus, bet realitāte ir tāda, kāda tā ir, un tavā dzīvē ir virāk visāda veida talku kā svinīgu pasākumu.

Es par situāciju, kur seriālu vietā tu izklaidējies ar erudīcijas attīstīšanu, bet tālāk par izklaidi tas nekur netiek izmantots, jo tava maksimālā atdeve pasaulei ir dažas saskrūvētas paletes.

Ķīna ir diezgan jocīga valsts. Es negribētu būt piedzimis Ķīnā, tāpat kā es negribētu būt piedzimis viduslaikos, bet man šķiet, ka mums ir diezgan limitēta informācija un izpratne par Ķīnu. Tagad, piemēram, Ķīna ir paudusi atbalstu saviem ārvalstu studentiem, kas šķiet ļoti atbildīga un galvenais cilvēcīga rīcība. Es pieņemu, ka mums akurāt nemelo par visām darba apstākļu problēmām Ķīnā, bet es nojaušu, ka naratīvs tomēr ir diezgan tendiciozi negatīvs par jebko, kas skar Ķīnu.

Vai varētu būt tā, ka Ķīnā ir tāda oligarhija, kas līdzinās Krievijai? Jo tad kad tiek runāts par Ķīnas totalitārismu, man tomēr pārāk nelīmējas bilde kopā ar to priekšstatu, kas man ir par sociālistisku totalitārismu. Tur ir wild kapitālisma elementi, kad runa ir par darbaļaužu interešu aizstāvību, tur ir kaut kāds Ķīnas uzņēmumu un pilsoņu protekcionisms ārpus Ķīnas, un īpaši otrais totāli nelīmējas kopā ar sociālistiskas distopijas tēlu, un tad ir ar stingru valsts roku vadīti ekonomiskie procesi, pret kuriem kapitālisti diezgan bieži apdedzinās, sakot, ka mums un viņiem ir nevienlīdzīgi spēles apstākļi, jo mēs liberālajās demokrātijās nevaram atļauties darīt visas tās lietas, ko dara Ķīna.

Un runājot par to totalitārismu, nevarētu būt tā, ka pati struktūra to ir izauklējusi? Tādā ziņā, ka Ķīna ir izslimojusi to utopijas fāzi, kurā visiem un katram pienākas vienlīdzība un pārticība, un pārlēgusi fokusu uz tiem, kas par to ir bijuši gatavi cīnīties, un visi pārējie ir resurss kā koksne mežā. Attiecīgi augot valsts pārticībai, aug to pārticība, kas ir iesaistīti šīs pārticības pārdalē, un tad sociālā noslāņošanās turpinās tik ilgi, līdz šīs sistēmas pārvaldei ir nepiecieša totalitāra kontrole, lai uzkrātā labklājība nesāktu plūst prom no tiem, pie kā tā jau tagad ir aizķērusies? I mean, es nedomāju, ka arī Latvijas vidusslānis baigi gribētu cīnīties par to cilvēku tiesībām un labklājību, kas, piemēram, strādā konservu fabrikā, un viņus kopumā apmierina tas, ka notiek šāda sociālā noslāņošanās. Par laimi vismaz Bolt kurjeri ir citā krāsā, un ir vieglāk sev pamatot, kāpēc viņiem nepienākas nekas vairāk.

Pagaidām izskatās, ka Igorrr jaunais albums būs bangeris.

https://www.youtube.com/watch?v=PYRdJo3cG2Q

Es tā nojaušu, ka Ari Aster jaunākā filma būs kick in the balls. Tik daudz saērcētu komentāru, kuros es ielasu nez kādas ekspektācijas pret režisoru, kuram bija jāreprezentē katra konkrētā recenzenta izpratne par lietu kārtību pasaulē. Un var jau būt, ka tām recenzijām izrādīsies taisnība, bet ja vien šai filmai nav Anoras līmeņa problēmas, būs jāiet pašam pārliecināties what the shit.