Gāju Satōros meklēt kulturālas meitenes, un skat, uzrāvos šai diskusijai. Satōros, laikam, vispār ir grūtu neuzrauties uz šo tēmu. Tā jau diskusija kā diskusija, ja neskaita iedzimto grēku, seksualitāti kā bubuli, un to sasodīto rokas spiedienu.

"Inga Gaile: Sievietes nedrīkst noklusēt, lai būtu mīļas, labas un paklausīgas. Jābūt drosmīgām un jārunā. Jālauž kaut vai veci paradumi un jāspiež otram roka.

Olga Procevska: Vai sieviete, paspiežot otram roku, atbrīvojas vai tieši otrādi – iekļaujas patriarhālā sistēmā? Varbūt jāatsakās vispār no rokasspiediena.

Inga Gaile: Vispār – jā, es domāju, ka robežas iespējams paplašināt, bet no iekšpuses. Vispirms paspiest roku un pēc tam no iekšpuses pamainīt."

Tā jau mīlīgi, bet šis man atgādina epizodi no Homeland, un Abu Nazīra frāzi: "Why kill a man when you can kill an idea?" Un pēc tam vēl brīnās, ka kāds šķībi skatās kā uz vieniem, tā arī uz otriem miera un saticības sludinātājiem.

Tikai džeks džekam var veltīt vienu kārtīgu, sulīgu šāvienu pa pakaļu. Kaut ko tādu veltīt sievietei, protams, nepieklātos. Tā nu rodas tā dažādā attieksme pret dzimumiem.

Sakarā ar man izrādīto lielo godu, varētu uz īsu brīdi atkāpties no nesenas apņemšanās. Piektdienas sacepumam varētu derēt. Tātad, par to "feminismu" (feminisms, feministes - turpmāk tekstā domāts pēdiņās, ja nu kādam no tā paliek labāk).

Vispirms par attieksmēm. Kā var attiekties pret svaigēdājiem, veģetāriešiem, velorastiem un japāņu jauniešiem, kas nevēlas nodarboties ar seksu? Nu, mūsdienu mainīgajā sabiedrībā tās ir kļuvušas par aktuālām lietām, tāpat kā feminisms. Kā uz to reaģēt? Nu, ja tu esi alternatīvi apdāvināts, tu nelaidīsi garām nevienu izdevību stāstīt veģetārietim, cik gaļa ir garšīga, svarīga, un vispār, ka viņš ir muļķis. Patiesībā apņemšanās lieku reizi nespriest par feminismu, ir līdzīga vēlmei neuzbāzties veģetārietim ar gaļu. Taču tas neliedz reizēm pasmieties: "Vai, kāds tev foršs trusītis! Drošvien, garšīgs?" Ja tomēr kādam no iepriekšējiem apgalvojumiem sāk vārīties asinis, un aktualizējas jautājums par "true" vai "ne true", tad tiešām ir atšķirība situācijās - "- Cik sen tu neēd gaļu? - Nu, gadus divdesmit.", versus, "- Es esmu veģitārietis. - Cik tev ir gadu? - Divdesmi!". Rezumējot, nav stāsts par naidu vai žēlumu. Priekš kam? Cilvēki vienkārši ir dažādi. Es izklaidējos spēlējot basketbolu, kādam patīk lasīt grāmatas, vēl kādam cept mafinus. Ja tu ierosināsi, "Hei, ejam kaut ko foršu sadarīt!", drošvien, katram no minētajiem iešausies kaut kas cits prātā.

( uz tavu atbildību )

Ha, kautskis, in your face! Man izdevās! :)