Un, nē, nebūs par seksu.

Dēļ šitstorma darbā, kā arī zināmas apātijas pret nevajadzīgām kaislībām, es tikai nojautu, ka vakar vēlēja prezi. Nu, līdz brīdim, kad bija jāiet ar kolēģiem pusdienās. Tad es uzzināju pirmās "iesildīšanās" kārtas rezultātus. Dolgopolava domu gājienu nesapratu. Nezinu, varbūt vienkārši darbina demokrātiju, bet citādi dirsā darbs un materiāls. Dolgopolovs Latvijas prezis, nopietni? Un Repše Nacionālās Operas direktors. Levita vājos rezultātos arī nesapratu. Progresīvā jaunatne pieraudāja pilnus internetus par Levita kompetencēm, un sašutumiem par preambulu. Nē, nu, skaidrs, ka mūsu sarkanie komjaunieši, kuru saeimā netrūkst, zemi ēstu, ja Levits kļūtu par prezi. Un, protams, Vējoņa parādīšanās sarakstos man bija tāds zināms pārsteigums. Like, Vējoni, nopietni? Nu, a varbūt Straujumu tad? Būtu labs vecā vīra mantinieks. Vispirms biju pārsteigts par Vējoņa labajiem rezultātiem, bet tas bija mirkļa vājums, un es sapratu, uz kurieni lietas grozās. Nu, ko, varam dirst par Hūti ko gribam, bet lietas viņš māk sakārtot. Veco vīru iekārtoja, tagad Vējoni. Jā, cik sen atpakaļ bija ņemtne ar Zatleru un veco vīru? Tiešām jau četri gadi riņķī?

Nu, lūk, tagad šoks un panika - a man patīk mūsu jaunais prezis! Nē, es neraudātu arī par Levitu, vai Freibergu. Bet tā paskatoties uz Vējoni - kā aizsardzības ministrs ir ok, valodiņa nav raita kā avotiņa tecējums, bet kaut kādu saprotamu pozīciju no sevis spēj izstostīt laukā, ar ko nevarēja palepoties vecais vīrs, tad vēl tas nacionālais kolorīts akcentā. Arī skandālus ar kaut kādām Liepājas ielenēm no viņa gaidīt būtu lieki, lai gan, varbūt, vajadzētu Eiropas mērogam, lai mūs te par Kazakstānu neuzskatītu. Nu, vienvārdsakot lāga lauki vecis, mūsu guberņai kā reizi. Ņemot vērā, kas mums ir valsts galvenā amatpersona, es pat teiktu - spīdoši.

Un tagad pavicinot dūres pēc kaujas, vot, ja es varētu gribēt kādu prezidentu, viena versija būtu Solča. Es jau viņu iztēlojos glaunās uzņemšanās, ar lišķīgo smaidu, šampīša glāzi rokās un grezniem tērpiem. Un tad vēl situācijas, kad pile būtu rekonstruēta, un Raivis ar Imantiņu nāktu pie Solčas lietu runāt, un Solča šos abus ik palaikam pārtrauc un pamāca, kā pareizi vārdus izrunā. Bet, jā, man ir kaut kas ar tiem trakajiem sievišķiem. Betē, ja abstrahējamies no personīgajiem tarakāniem, un domājam globāli, tad es noteikti gribētu, lai Rinkēvičs būtu mūsu prezis. Vot tas būtu vēriens, tā būtu sensācija. Iedomājaties, kungi frakās ēd austeres un birseles kāpostus, un tur pa vidu Rinkēvičs baltā tauriņā? Such wow! Mēs uzreiz ar vienu lēcienu Eiropas politiskajā kartē pārlēktu Poliju, un iekārtotos kaut pie Alpiem, vai Vidusjūras.

Bet, nu jā, mums ir Vējonis, kas atbilst mūsu status quo esot Eiropas nomelē, mēreno izaugsmi, mērenu konservatīvismu, rūpi par austrumu kaimiņu, kartupeļu ražu un piena kvotām. Nu, ja pa četri gadi sabiedrība iestagnēs, nu, būs jāņem uz otru termiņu.

Ok, sen neesmu sekojis sabiedriskām aktivitātēm. Tad nu es ar mazliet par to tikumību.

Visi stulbeņi, tas ir pats par sevi saprotams, citādi nevarēja būt. Par cik es esmu no tiem liberastiem, kam nav iebildumu vērot no malas citu mocības ar savu stulbumu, nu mociet savus bērnu kā vien jums ienāk prātā, neesmu jau es nekāds Betmens ar betmobīli. Ir valsts stratēģija (mhm, jau divdesmit pāri gadi ir), valsts skolās par valsts naudu - lūdzu. Es saprotu, ka arī liberasti ar divriteņiem par savu lati maksā nodokļus, bet pasaule vispār ir netaisnīga, dūrei vien spēks, un gluži dūru visināšanās tautas republiku stilā man nav vēlmes iesaistīties. Ja tautas kalpiem gribās elitārismu, bet lūdzu. Būs mums izteikti nabagie un nelaimīgie, un bagātie un veiksmīgie, kas savas atvases vadās uz privātskolām. Vieniem labpatīk savus tarakānus turēt ierindā, citiem barot, un vēl nodot nākamajām paaudzēm. Un par lēmumu pieņemšanu vispār - nu nav jau tā, ka visiem ir vajadzīgas bibliotēkas, vai koncertzāles, bet tomēr beigās kādam ir jāpieņem lēmums par to lates un apinīša nodokļu tērēšanu.

Bēt, nodoklis nodoklim, taču privāto iniciatīvu, lūgtum, lieciet svētā mierā. Dēmokrātija tomēr ir tāda štelle, ka tev var būt viedoklis, bet nevis absolūta vara izdarīt izvēli līdzpilsoņu vietā. Te nu es saprotu runas par braukšanu ziemeļmeitu lūkoties. Un, ņemot vērā, ka aizbraukt jau īsti nav kur, ja vien nav mērķis kļūt par mongoltatāru, tad atkal atgriežamies pie stāsta, ka šāda vēlme ieviest vispārēju tikumību ir tikai alkas izraisīt elli un indiju. Es vienreiz izspļāvu domu, ka kaut kur geiropas vidū varētu uzbūvēt lielo ķīnas mūri, un vienā pusē nokrāmēt pūķinistus, aisistus un citus fanātiķus ar vērtībām, bet otrajā bezmugurkaulniekus un homoseksuālistus liberastus, un tad viņi varētu tā dzīvot kā ziemeļkoreja ar dienvidkoreju, bet atļaujot ideoloģisko migrāciju. Mani gan metās par šādu ideju pārliecināt, ka tā nu galīgi būt nevar, jo aronija netika uztverta, bet reizēm tiešām tā vien šķiet, ka “taisnību, vai nāvi”, ir iekodēts kaut kur dziļi cilvēka DNS, un tik ar šādu sienu būs līdzēts. Racionāla diskusija? Pārvērtēta.

Sociālās zinātnes izštudierēt būtu vērts kaut vai tādēļ, lai mēģinātu saprast, kā, nu kā, pļaķ, attēlā redzamais var notikt?

Es saprotu, ka ir pareizticīgie motociklisti, krievu maši ar trešā reiha iezīmēm, un citādas sabiedriskas izpausmes. Arī pie Siguldas ir "harmonijas parks", un es zinu, kur tepat netālu atrodas "Sargtornis". Mazliet mazāk, bet tomēr es vēl kaut kā spēju aptvert, ka Krievijā ir vairākas komunistiskās partijas. Nu, mazums, mums te ir kaut kāda Krievu kaut kas tur partija, visādi Lindermani un Osipovi. Tas, ka viņi tur kaut kur tādi ir, vēl neko pats par sevi nenozīmē. Jebkurā sabiedrībā ir arī cietumi un trakonami. Bet tas, kas ir redzams bildē, tas ir kaut kāds pizģec! Tas taču ir parlaments, un tie ir tautas pārstāvji? Right? Kā, nu kā tas viss zvērudārzs tur ir ticis? Tak runā, ka krievi arī esot cilvēki, viņi lieto aifōnu, apmeklē Rammstein koncertus, lieto internetus un mobilās aplikācijas, tūkstošiem iet protesta akcijās pret represīvo varu. Kas tieši vieņiem notiek vēlēšanās, a? No mežiem izlien simts miljoni troļļu apauguši ar mušmirēm, kas cilvēku uzvalkā redz reizi četros, vai cik tur gados, pie vienīgās miesta bodes, kur pārdod tikai sāli, šņabi, spičkas un formas rupjmaizi? Džīzas, pat ISIS māk filmēt viģikus, un likt jūtjūbē.

Es, protams, nevaru pretendēt uz visaptverošām zināšanām par to, kas reāli notiek Krievijas politikā. Tik pat labi var sabildēt Saskaņas Centru, kas svinīgajā saeimas sasaukumā kā pāvi staigā ar Latvijas karodziņiem, piespraustiem pie žaketes atloka, un izdarīt visaptverošus secinājumus. Bet šo bildi, atkal jau, internetos ielika viens maskavietis, kas par šo skatu arī ir mēreni ahūnā.

Ok, mums ir "jauna" valdība, es pat nebaidos šī vārda, "rīcībspējīga", pilsoņa pienākums izpildīts, sirdsēsti par tēmu "nē, nu, es šitā tomēr nebiju gibējis" arī izpaliek, nodaļu slēdzam. Nē, nu, gan jau būs lietussargi, demisijas, valdības gāzšanas pēc apkures sezonas beigām, un cita ņemtne. Ā, šūmis par prezi takš vēl priekšā. Un cepiens par to, vai Ušaks ir labs saimnieks, vai mutes brūķis Rīgas kontekstā.

Bēt, nekas neliedz jau sākt štukot par piecgades... četrgades... nu, ja vien kāds vēl kādu tur neatlaidīs, tad nemaz i ne tik tālu... vienvārdsakot, vot no kura novadiņa mums tagad gaidīt kādu jaunu, harizmātisku politiķi, kurā klausīties pavārtām mutēm? Vai varbūt tas vairs vispār nav iespējams dēļ vecuma un specifiskām rakstura īpašībām?

Saeimas jaunpienācēja Laimdota Straujuma, un pieredzējušais Jānis Junkurs. http://www.leta.lv/info_graphic/provizoriskais-deputatu-saraksts

Starp citu, uzreiz varu atzīmēt, ka sūtīšu savus kaķa lāstus, sliktas domas un negatīvās enerģijas to indivīdu virzienā, kas kaut kādā formā mēģinās veidot vārdu savienojumu, kas kaut kādā formā apzīmēs Saskaņas uzvaru saeimas vēlēšanās. Tieciet man, man netrūkst sliktu domu, un negatīvu vibrāciju. Pirmkārt, vēlēšanas nav 100 metru sprints olimpiskajās spēlēs. Pirmo trīs uzvarētāju partiju iegūto procentu izkliedētība ir trīs procentu robežās. Otrkārt, saeimas vēlēšanās absolūti pārliecinoši uzvarēja, Ušakova vārdiem izsakoties, labējās partijas, un tikai maza daļa vatņiku. Kaut gan pavisam godīgi atzīsim, labējās partijas ir tik pat labējās kā Saskaņa ir sociāldemokrāti.

Ja jau visi, tad es ar. Par tām vēlēšanām. Bet ne visiem "lielākajiem kretīniem".

Par bruņiniekiem baltā zirgā un jaunām partijām, 5% vai vairāk vēlētāju ir īsa atmiņa, un viņi jau piemirsuši Olšteina razkoļņikus. Cita starpā, arī Jaunais Laiks, un Tautas Partija kādreiz bija jaunas partijas. Un paskat tik.

Joprojām krievs, ne krievs kontekstā, ir neliela sajūta, ka Saskaņas centrs ir privatizējis sociāldemokrātiju. Nu, vai sociālismu, vai to kolhozu, kas notiek viņu rindās. Simts punkti, ka pēc vēlēšanām atkal bļaus, ka viņus ignorē pēc nacionālā principa. Lai gan paskatoties uz Saskaņas, vai tās pašas Vienotības rindām, tur viss nav tik vienkārši. Tas ir apmēram kā uz pārmetumiem par islāma tradīcijām atbildēt ar apvainojumu par rasismu.

Par numeroloģiju to, kā kuģīti nosaukt. Saskaņa, vienotības, sirsnība, alianse, apvienība. Visi tādi cukurdupši, ka pilnīgi aiz vaidziņiem gribās paraustīt. Nu, ja vien kāds piedurknes atrotījis nemetās kaut ko reformēt vai šķūrēt. Grimstam tādā infantilitātē, ka vajadzētu Latvijā atļaut tikai četras partijas, nosaukt katru teletūbija vārdā, un tādā pat stilistikā ieturēt priekšvēlēšanu retoriku un reklāmas. Nu, un par prezi, protams, kādu smaidīgu saulīti. Sončaku, štoļi?

Jā, visbeidzot, arvien vairāk nosliecos uz versiju, ka jāizvēlas alus, kurš nemaz netiks atkorķēts. Toties... toties būs iespēja atgūt perfektu konsekvenci saeimas vēlēšanu izvēlē.

http://youtu.be/MdPxdHOYTIU

Iespējams, Domburs ir nomierinājies par reitingiem, un vairs gurķus pa studiju nemētā. Visādi, "saderam?", nāk ārā no viesiem, un, laikam, ar to viņam šobrīd arī pietiek. Līdz ar to saruna, lai arī laika ierobežojuma dēļ ļoti koncentrēta, tomēr daudz maz sakarīga, un par tēmu. Nu, vismaz salīdzinot ar Sprinģes aļa: "Kas ezītim miglā bija nēzdogā?"

Nu, lūk, kas interesanti, lielāko kretīnu partija vismaz muldēšanā izskatās pārsteidzoši labi. Nu, labi, viņiem ir klauns Šlesers, un arī Kalvīti, domājams, daudzi organiski nevar panest, pat, ja šis pasaka arī kaut ko jēdzīgu. Bet kopumā muļķus viņi tur nav savākuši. Lūk, toties mūsu superstārs Vjačeslavs izskatījās aprijies. Itkā vārdus liek kopā pareizi, itkā pat doma skaidra. Tikai problēma - tēma ir mazliet par kaut ko citu. Neizbēgami rodas sajūta, ka viņš tupa necērt zivi. Dies pasarg, ja izvēle būtu jāizdara starp muļķiem, vai kretīniem.

Man, piemēram, sagādā grūtības izvēlēties kādu auto pirkt. Nu, varbūt ne grūtības, bet morālas mocības. Galu galā, nauda liela, līdz ar to pirkums uz ilgāku laiku, tāpēc ar blaknēm, kuras pats būsi izvēlējies, kādu laiku būs jāsadzīvo. Četri riteņi un stūre, pa lielam, ir visiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka kartupeļu maisus vairumā neplānoju pārvadāt, tāpēc kravas busu man pirkt nav jēgas. Tā pat ir skaidrs, ka naudas ir tik daudz cik ir, un es labprātāk dzirdu sevi, nevis braucamo. Tā pat ir skaidrs, ka auto man ir tāds aparāts, kurā iesēdies un brauc, nevis ņem rokās uzgriežņu atslēgu un sāc skrūvēt, vai vadā pa visādiem servisiem visu laiku to labojot. Bet jau šinī jautājumā sākas problēmas, jo īsti objektīvu un absolūti precīzu rādītāju par šo tēmu nav. Nu, un tad vēl visādi ērtības sīkumi, bez kuru klātbūtnes auto nekļūst mazāk spējīgs veikt transportēšanu, kā arī auto izskats. Protams, reizēm var apskaust cilvēkus, kas uz jautājumu, "kādu auto tu nopiki?", viegli atbild, "sarkanu!"

Redz, un pēc nepilnām divām nedēļām ir jāizdara vēl viena smaga izvēle, ar kuras sekām būs jādzīvo kādu ilgāku laiku. Joprojām ir spēkā visas analoģijas par taupīgumu, uzturēšanas izmaksām, spēju sasniegt kaut kādu galamērķi, un pat to, kā tava izvēle izskatīsies citu acīs. Ir arī skaidrs ko pilnīgi noteikti nevajag izvēlēties, jo tur nav tā, kas apmierina tavas vajadzības. Un, lai maz neliktos, tev ir jāizvēlas ne tikai neskatoties uz to, ka reizēm nepamet neizpratne, priekš kam man to visu vispār vajag, neskatoties uz to, ka piedāvātās opcijas tev nešķiet pašas labākā, bet ļaunākais ir tas, ka pat izdarot vispareizāko izvēli sev, beigās tu ar garantiju dabūsi kaut ko pavisam citu. Tas ir apmēram tā, ka liela daļa dzert sūdīgu un lētu alu, un tevi šis piedāvājums īsti neapmierina, tāpēc tu izvēlies kaut ko dārgāku, bet sev tīkamāku, bet beigās visi nopirktie ali tiek salieti vienā lielā katlā, un tad nu visiem ir jāstrebj to, kas ir sanācis.

Lūk, tāda priecīga svētku priekšnojauta. Turpinot alus analoģiju, vismaz esmu noapaļojies par diviem aliem. Vienu godīgu lāgeri, ko vismaz tīrā veidā var dzert neviebjoties, vai kaut ko specifiskāku, bet ar ļoti lielu varbūtību, ka tas paliks plauktā neattaisīts.