| Klausos Ha Lela, Anubi u.c. un jūtos par sevi lepns. Kādēļ? Jo neskatoties uz to, ka gadus... desmit laikam vēl nav... neesmu klausījies visas šīs grupas, patīk joprojām. Tātad, nekāda jaunības maksimālisma, bet gan tīri subjektīva gaume un saprašana par to visu. Ko tas viss saka par šī brīža situāciju pagrīdē (šeim on mī, tā baigi jau arī nesekoju)? Drošvien, neko labu. |