No sporta neko nesajēgdams varu teikt, ka princips var strādāt tad, kad vadība ir pārliecināta, ka "nekur tu neliksies", un ne reizes nav uzrāvusies uz momenta, kad spēlētāji pasaka - ej tu, zini, uz kurieni? un aiziet, un tad izrādās, ka bez spēlētājiem arī vadībai nav nekādas nozīmes.
Vai tiem spēlētājiem ir, uz kurieni iet?