Es tā saprotu, ka cepiens par kompensācijām žīdiem ir nopietns, un puses ir nesamierināmas. Vajag, nevajag, kur nu kuram būtu jādodas, un kādā solī - to es paturēšu pie sevis. Neesmu iedziļinājies, neinteresē, jo ne jau manu viedokli kāds par šo tēmu prasīs, kad būs jāmaksā. Bet vienu lietu gan atzīmēšu. Tanī laikā, kad pa ielām klīstošu jauniešu rindas ar divlitrīgiem vanagiem tikai kuplinās, kad ļautiņiem tiek uzsvērts, ka pat vēl nedzimušie jau ir parādā kaut kādiem onkuļiem lielu naudu, u.t.t., prasīt kaut kādus miljonus no šīs valsts ir ārprātā tālredzīgi. Tas, protams, neveicinās kapu apgānīšanu, sinagogu apzīmēšanu ar ugunskurstiem u.c. iecietības un sapratnes pazīmēm. Ir taču ārprātā jocīgi, ka šādu aktivitāšu dēļ vairojās šie briesmīgie stereotipi, ja cilvēkiem, kas tā jau sakoduši zobus, mēģina vēl borēt, ka viņu rokas ir asinīm traipītas.