| Tā ir mazliet dīvaina cilvēka uzbūves īpatnība, ka tu tikko klubā lēkāji līdzi dīdžeja ritmiem, bet jau pēc brīža sāc rēķināt, vai zaļā luksofora gaisma būs pietiekami ilga, lai pārklibotu pāri krustojumam. Es kaut ko ieminējos, ka novērtēju, ka dzīvoju mūsdienu pilsētvidē, uz ko man norādīja, ka es viduslaikos būtu jau miris, un nevis tāpēa, ka vidējais mūža ilgums, bet tāpēc, ka būtu atradis sev piedzīvojumus, kas iedzītu mani kapā. Rude, but honest.
Ja nu kas, kāju es atstāju futbolā dažas stundas pirms kluba, nevis dejuplacī. Tik traki ar mani arī vēl nav. |