nujā, ekzakti jau par to ir runa, ka normāli ir pieņemt, ka otrs vecāks nebūs vienmēr pieejams.
un ir normāli pieņemt, ka arī tu pats nebūsi vienmēr pieejams.

Kas nozīmē arī iespēju, ka var gadīties, ka otrs cilvēks nebūs vienmēr pieejams, jo mentālā veselība neļauj.

Protams, ka lielā mērā mēs atduramies pret to, ka nukleārā ģimene ir fucked up koncepts jau no paša sākuma, t.i., nevienam nevajadzētu būt visam tādam "hei uzcirtīs bērnu, balstoties domā, ka no diviem cilvēkiem, kam ir pašiem sava dzīve, psihe un ķermenis, viens vienmēr būs pieejams", kur tīri pēc varbūtības nepietiek pat ar to, ka ikviens no viņiem ir pieejams 50 % sava laika, bet tā jau atkal ir problēma visās nukleārajās ģimenēs.

Un again, mēs visi agrāk vai vēlāk saskaramies ar kkādu nespēju, un nav jau tā, ka neredzīgs cilvēks nevarētu noraut depresiju bonusā :)