Cibā visus stāstus tāpat neizstāstīsi, tāpēc jāizvēlas tās cīņas, kuras tu vari uzvarēt.

Meklējot maršrutus, pa kuriem iziet garā nakstnīgā pastaigā ar suni, aizgājām līdz Skanstes tām mazstāvu jaunbūvēm. Tur vienreiz suns dabūja izskrieties ar kaut kādu vietējo Bīglu. Pagalms viss tāds skaists, iekārtotas taciņas, dabīgās pļavas, drošvien energo efektīvas un vispār vidi ņemot vērā celtas mājās. Nu jā, drošvien kredīts bankā apmaiņā pret mietpilsonisku dzīvi, bet varbūt vienkārši give in. Komfortabla vidusšķiras dzīve tepat Rīgā, nav nemaz jābrauc meklēt laime uz Dubaju, vai kas nu tagad ir modē speciālistiem un influenceriem.

Ar acu kaktiņiem vēroju apkārtni, vēroju pārstimulēto suni, kurai atšķirībā no manis ausīs neskan mūzika, un mēģinu būt tas pieaugušais, kurš te pieņems visus atbildīgos lēmumus, ņemot vērā visu iesaistīto labklājību, veselību un dzīvību. Un man jāsecina, ka neskatoties uz diezgan iespaidīgo teritoriju urbānās apbūves situācijā, visos virzienos ir pārāk intensīva auto satiksme priekš vieniem naktī, un mans sadarbības partneris varbūt varētu pieņemt atbildīgākus lēmumus par trīsgadnieku, tomēr neizskatās tik adekvāts, lai es ļautu piepildīties tiem nakts murgiem, kuru dēļ naktī ir jāmostas, un histēriski jāraud. Tā nu suns palika pie pavadas, tā, tīri drošības pēc. Un tā tu reizēm nesaproti, kurš no mums te ir kuras pavadas kurā galā.