| Vakar man atveda vegānisko kefīru un biezpienu. Šodien nopirku dažas tējas, kas nebija pašas lētākās tējas pasaulē. Vēl gribās aiziet uz Alus Lauvu, un nopirkt kādu alu, tai skaitā to igauņu bezalkoholisko aveņu sour.
Lai gan kopumā es jūtos labi par to, ko es krāmēju savā ķermenī, tomēr šis viss liek just zināmu neveiklumu. Ir kaut kāds imposter syndrome gan nabaga jauniešu, gan urbānās vidusšķiras vidū. Es nepērku zīmolu preces, bet man ir diezgan dārgi cargo šorti, ko es tajā pašā dienā kompensēju ar šortiem no H&M. Man nav glauna pilsētas parketnieka, and yet. Un es turpinu pirkt plates, lai gan esmu piebremzējis ar šo izklaidi.
Toties zupas, ievārījuma un tomātu mērces vārīšana liek justies diezgan labi. Tanī gan ir arī attiecību kopšanas elements, jo tās lietas tiek darītas kopā. |
Jautājums bija vairāk par to, kas Tev ir svarīgs no ētiskas ražošanas aspektiem saistībā ar apaviem, ko minēju? Vai tas ir "green wash" faktors (tie bija vairāk sporta zīmoli un ar šādu pasaku stāstīšanu neaizraujas), gore tex klātesamība (standarta taku skriešanas apavi ir bez tā, Vaude ir sava ūdensnecaurlaidības sistēma, dažiem citiem uzņēmumiem vēl cita), vai uzņēmums ražo kaut ko no ādas utml., vai darbiniekiem maksā algu par ko var iztikt un jāstrādā mazāk par 12h dienā?
Tas arī pie ieraksta, kurā mini, ka pērc šortus H&M (šis nav domāts kā uzbrauciens vai uzaicinājums uz "sraču", es arī apenes un zeķes pērku tādos veikalos, un ir cilvēki, kuri var tikai to atļauties).