Pieņemot, ka šajā rotaļā "izvēlies ētiskāko brendu" uzvarēt nav iespējams principā, nav tādas universālas formulas. Pie tam nav iespējams vienam cilvēkam zināt visu par visiem. Citreiz nospēlē emocionāls faktors, piemēram, ja kāda shitty megakorporācija ir spējusi saņemties un aizvākties no Krievijas tirgus.

Bet tāpat kā ar vegānismui, es to nepārvēršu par reliģiju. Piemēram, es caurmērā izvairos iepirkties H&M, bet kad tomēr kaut ko nopērku, es apzinos, ko es daru, tāpēc mēnešiem ilgi nekaisu sev pelnus uz galvas. Man nav pilns skapis ar trīsreiz uzvilktām lietām.

Bet šī ieraksta sakarā, mani vairāk mulsina tā izredzētības sajūta, ka es to visu varu atļauties, kamēr ir kaudze ar cilvēkiem, kas iespējams ir labāki cilvēki par mani, bet to nevar atļauties tīri finansiālu apsvērumu dēļ.