Aiz man interesējoša satura trūkuma jaunākajā IR, izlasīju Kairiša recenziju par olimpisko spēļu atklāšanas cerimoniju. Nu, režisors - makes sense. Jāsaka gan, ka Hermanis arī ir režisors, un viņam arī kaut kas bija sakāms par olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Lai vai kā, piefiksēju divus Kairiša epitetus.

Viens par to, ka kādreiz esam bijuši nabadzīgāki un laimīgāki. Jā, Viestur, domu saprotu, bet nereleitoju. Šis naratīvs totāli saistās ar maniem vecākiem, bet man jaunības alkas pēc uzmanības un mīlestības, kas ir novedušas pie visādām apšaubāmām dzīves izvēlēm, totāli nesaistās ar laimi. Sure, spēt aizbraukt uz sapņu pilsētu Parīzi, par kuru iepriekš ir tikai lasīts, totāli ir spilgts notikums dzīvē, bet kad visas pirmās pieredzes izsmēlušās, izrādās, ka laimīgai un ilgai dzīvei vajag mazliet vairāk satura. Cita starpā par nabadzību - es arī šobrīd nevarētu tā spontāni aizlaist uz Parīzi padzert kafiju ar kruasāniem. Varbūt drīzāk negribētu, jo man tas maksātu atteikšanos no kaut kā cita. Savukārt mani vecāki, varu saderēt, vēl šobaltdien Parīzi klātienē nav redzējuši. Reizēm ir vērts iečekot savu privilēģiju "pirms ieejas".

Otra lieta, kas man aizķērās, ir Lenona dziesmas "Imagine" kritika. Neesmu lielā sajūsmā par šo dziesmu, lai gan reizēm esmu gatavs arī pagaudot tai mazliet līdzi. Dziesma tiešām šķiet ļoti naiva un utopiska, un Kairišam ar to ir problēma. Es, protams, nezinu, varu tikai iztēloties, bet man ir aizdomas, ka Viesturam nerastos fizisks nelabums no tā, ja par mieru uz zemes runātu Miss Universe finālistes. Es to norakstītu uz to, ka viņam vienkārši ir tādi vaibi. Lai gan pēdējo piecdesmit gadu laikā daudz kas ir pabīdījies uz priekšu arī lietās, kas ir iekļautas Lenona dziesmas vārdos, tomēr ir drusku fascinējoši, ka kopš hipiju ēras norieta beigām šīs abstraktie vārdi joprojām ir valīdi. I mean, joprojām ir kaut kāds "youths", kas pieprasa tik radikālas lietas kā nenogalināt cilvēkus un neierobežot brīvības, kam pretī ir iedibinātās kārtības aizstāvji, kas ne vienmēr vicinās ar kaut kādiem svētajiem rakstiem, bet turās pretī ar reliģisku fanātismu. Good job, John, good job!

Bet jā, tas tā, piezīmes uz avīzes maliņas. Hermaņa pārspriedumus es atvēru jaunā tabā, sapratu, kas tas ir, un aizvēru. Šie savukārt ir tādi nekaitīgi Freudian slip.