Īss kaķu apdeits.

Neskatoties uz vajadzību atrādīt Junkuru vetārstam, viss ir daudz labāk, kā šķita. Viņš sevi ir sakasījis - for sure. Tur varētu būt akumulētas problēmas, bet ar vienu injekciju (ok, divām, bet otra būs pēc pāris nedēļām) un jaunu porciju pretērču līdzekļa būs dzīvotājs. Kas mani jau iepriekš satrauca, bet es beidzot padevos - es pierakstīju kaķi uz pilno narkozi, un potenciālu ilkņu raušanu. Un aizvedot viņu uz norunāto procedūru, otra vetārste secināja, ka zobi nekustās, iekaisums mazinājies, un nav vajadzības viņam darīt gauži. Tā nu izskatās, ka šī vasara viņam būs medību pilna. Un tas mani iepriecina. Es jau morāli briestu, ka kaķis dēļ vecuma sāks drīzumā irt ārā pa šuvēm, bet izskatās, ka vēl ne. Viņš neizskatās pēc jaunieša, bet nu galīgi nevar pateikt, ka viņš ir vecs.

Savukārt suns vakar drusku drāmoja. Bet iespējams arī mēģināja izrādīt interesi. Katrā ziņā tur notika ļoti jocīga dinamika. Vismaz Junkuru diez ko netraumē suņa emocionālās un nekonsekventās izpausmes. Ja viņš grib sēdēt dīvānā, viņš ies sēdēt dīvānā.