Es visu šo nedēļu esmu labi gulējis, tādēļ man ir bijuši labi treniņi, es arī darbā izdaru daudz vairāk, bet... tas rutīnas dzirnakmens ļoti labi grauž. Vajadzētu vairāk pastrādāt un vairāk izdarīt, pirms doties uz siltajām zemēm, un tāpēc es, piemēram, ne tikai neesmu bijis uz kino, bet pat mājās neesmu neko noskatījies izņemot dažus... humoristiski informatīvos šovus. Saticis es arī esmu tikai savu treneri, ja neskaita cilvēkus, kas strādā pusdienu vietās, kuru apmeklējumu var apvienot ar suņa pastaidziņu. Un tā vēl nav sūdzēšanās, sūdzēšanās sāksies tagad. Pirmkārt, es atkal jūtu, kā intelektuālās noslodzes vakums izdēd dvēseli, un ka šāda dzīve ilgtermiņā nav sustainable, bet to mēs jau zinājām. Otrkārt - burtiski viss organisms pretojas tam, kad viena lieta ir pabeigta, ir jāķerās klāt nākamajai. Es neēdu slikti, jo citādāk es visdrīzāk būtu kaut ko jau satraumējis. Bet tāpat tikko ir mazliet vairāk jāfokusējas, tā es uzreiz sāku grauzt kaut kādus riekstus un cepumiņus. And I don't like it. Ja ne nauda, varētu iet uz IKEA mēbeles skrūvēt. Pie tam tur rezultātu varētu redzēt ātrāk , nevis pabeigt kaut kādu savu darbu, un tad iemest viņu divu nedēļu klusuma bezdibenī tikai tādēļ, lai viņš atgrieztos ar papildus jautājumiem un komentāriem. Ko mēs te visi vispār darām? Varētu vēl strādāt kādā piecu cilvēku komandā, kur visus lēmumus var pieņemt uz vietas, nevis vērot mēnesfāzes.