Es vispirms uzdirsīšu ēdienam, un tad izdarīšu to otru lietu, kas ir pretēja uzdrišanai, bet nav akurāt arī slavēšana vai slavināšana.

Tā kā es sekoju tām trim vegānajām vietām dēļ viņu pusdienu piedāvājumiem, es redzu arī visus viņu storiju repostus, un boi, man ar ēdienu ir pavisam citas attiecības kā cilvēkiem, kas taisa tos storijus. Es noteikti novērtēju tos piedāvājumus, kur pusdienās tiek piedāvāts kaut kas tāds, ko es mājās visticamāk nečakarētos taisīt, bet kopumā visa ēdiena loģistika man ir pakļauta treniņiem, suņa pastaigām un darba sapulcēm. Tāpēc arī Stockpots pēdējā laikā ir kļuvis tik populārs, jo prasa vismazāk laika ieguldījumu, un pielāgošanos kaut kādiem laika rāmjiem. Manu restorānu un kafejnīcu pieredzi ir diktējuši ne tikai apstākļi, bet arī cilvēki man blakus, tāpēc es esmu pabijis abās galējībās, bet atmetot visas ārējās ietekmes, es visdrīzāk atrastos kaut kur mērenajā joslā. Es noteikti kino apmeklējumu stādītu augstāk par restorāna apmeklējumu, bet kāreiz nesen man bija saruna par to, ka varētu reizēm aiziet vakariņās ārpus mājām, kas varētu būt laba alternatīva krogu apmeklējumam, citādi kāda jēga dzīvot centrā.

Bet vēl vegānu sirsniņās lielu caurumu ir atstājis Čau. Rione picas ir good shit, bet Čau picas tomēr bija kaut kas kripatiņu vairāk par good shit. Maz ticam, ka mums drīzumā būs jauns Čau, vai tās būtu picas, kebabi, vai jebkas cits. Tā kā es sekoju tam vienam Čau džekam Instagramā, es redzu viņa collab projektus ar citiem restorāniem, bet es nekad nebūšu tāds fūdijs, lai spētu tam veltīt tik daudz laika un uzmanības. Es pat craft alu tagad pērku reizi mēnesī vai retāk. Bet Čau telpās... nu labi, nav svarīgi kurās telpās, bet joprojām tiek rīkoti tie... tās... vakariņas ar piecām maltītēm un pieskaņotiem dzērieniem. Mani patīkami pārsteidza, ka pēdējā piedāvājumā ko es redzēju, bija uzsvērts, ka tiks pieskaņoti bezalkoholiski dzērieni. Un man ir kārdinājums kādreiz pamēģināt šīs organizētās vakariņas. Ko es vienīgi nesaprotu, vai uz tādām vakariņām iet draugu kompānijās, vai cilvēki uz tādām dodas iepazīt jaunus cilvēku? Varbūt tā ir kaut kāda subkultūra kā jogas grupiņas vai metāla festivāli? I mean, yeah, sure, tev ir draugi, bet tad tev ir specifiski mētālistu draugi, vai jogas draugi, vai suņu pastaigu draugi, kas ir drusku citādāk kā draugi draugi. Un lai cik jocīgi, izmisīgi un neveikli nešķistu šīs potenciālās iepazīšanās šādās vakariņās, man šķistu bēdīgi, ja tas viss beigās izrādītos tikai par ēdienu. Tad es drīzā izvēlētos paraudziņus lielveikalā.

Bet rezumējot, es varbūt saņemšos saorganizēt šādas vakariņas uz kādiem saviem svētkiem, ja es nebūšu saņēmies doties glamūrīgi ēst svešu cilvēku kompānijā, bet rudens ir vēl tik tālu, un gan jau es paspēšu iztērēt visu naudu krāsainās lampiņās, platēs un koncertu biļetēs. Bet kaut kas man šķiet vilinošs un mulsinošs tajās organizētajās vakariņās.