Īsi par Poor Things, kas manis izčekotajos topos bieži bija gada labākā filma. Tā kā "labākās filmas" titulu ne es izdomāju, pieturēšos arī pie šī gadskaitļa, lai gan mums plebejiem šī filma ir pieejama tikai tagad.

Filma noteikti bija labāka par Bārbiju. Just in case - es nemēģinu disot Bārbiju, vienkārši Bārbija ir diezgan centrāla visus topos, un ir aptuvenais orientieris tam, kurā virzienā ir topa augšgals. Again, tādiem plebejiem kā es. Katrā ziņā Poor Things šķautņu un dimensiju bija krietni vairāk kā ļoti daudzās citās filmās. Stāsts, however, varēja būt arī drusku interesantāks, jo lielākā daļa no domu eksperimentu etīdēm man šķita mazliet pašsaprotamas. Lai gan jāatzīst, Lantimos diezgan labi izdomāja, kā parādīt sociālo dekonstrukciju. Es līdzīgā veidā esmu to darījis intuitīvi, bet nekad neesmu iedonmājies, ka šīs domas var izspēlēt ar šādiem personāžiem. Un, protams, šī filma būs devusi diezgan daudz citātu, ko izmantot ikdienā, un tas par filmu liecina daudz ko labu. Bet stāsta ziņā manā personīgajā topā šī filma nepārspēj About Dry Grasses vai Past Lives.

Kas mani drusku aizkaitināja, un tam nav sakara ar pašu filmu, ir skandalozuma piedēvēšana. Es saprotu, ka filma ir "jāpārdod" mūsu advancētajiem skatītājiem, bet šis ir diezgan rude misinterpritation. Man pirms filmas bija saruna par to, kas viņā ir tik skandalozs, un sarunas beigās es piekritu, ka dažas ainas, ja tās uztver burtiski nevis kā domu eksperimentu, var likties kontraversālas. Jau skatoties filmu, izrādījās, ka visa filma ir teju pārvērtusies par šo "epizodi". Bet to, ka uzburtā pasaule ir diezgan mākslīga, varēja saprast jau tad, kad kadrā iesoļoja pirmais mājdzīvnieks, tāpēc man grūti iztēloties, kā šo visu varētu uztvert citādāk kā pasaku pasauli.