Fakts, ka Latvijā eksistē homeopātiskās aptiekas, blows my mind every time. Ja es neko nejaucu, tad, piemēram, Igaunijā tās vienkārši ir aizliegtas. Ņemot vērā mūsu vispārējo vēlmi ierobežot pieaugušu cilvēku brīvas izvēles, atļaut tieši homeopātiskās aptiekam man šķiet diezgan wild. I mean, kāpēc tad mēs aptiekā nevarētu iegādāties research chemicals?

Bet saziņa ar vecmāmiņu man vispār ir tāds iecietības treniņš, un gan jau ne man vienam. Es noteikti varu apbrīnot viņas spēju panākt un izkārtot daudzas lietas, un man noteikti ne tuvu nav tādu spēju. Bet man ir arī aizdomas, ka man šīs spējas nav arī dēļ tā, ka es drusku labāk tveru lielo bildi. Es noteikti nevarētu tā vienkārši kādām palūgt kaut ko izdarīt manā vārdā, un būt oblivious par faktu, ka mums te apkārt eksistē brīvā griba un tiesiskums. Vai stundu pirms braukšanas ārā palūgt ieskriet kaut ko nopirkt vietā, uz kuru man speciāli būtu jādodas kājām kaut kādā ieplānotā laikā. Par to, ka es principā neko nepirktu homeopātiskā aptiekā, es nemaz nerunāju.