Man vēl gribās uzrakstīt par vienu sapni, kas man raisīja ļoti dziļas un fundamentālas pārdomas par pasauli, bet tā kā es pūtinu smadzenes, pagaidām piefiksēšu esošos nakts tripus.

Es šonakt noķēru Putinu. Es gan viņu nenogalināju, un man viņš pazuda (viņš patiesībā bija kļuvis tāds kā sažuvis vīteņu zars), bet noteikti nebiju apgājies ar viņu diezgan maigi, un visdrīzāk karu Ukrainā viņš nevarētu vairs vadīt, ar ko es mūs visus apsveicu. Lūkosim, kas vēl manām smadzenēm būs sakāms tuvākajā laikā. Katrā ziņā ar briesmoņiem un ļaundariem es joprojām sapnī cīnos, kas ir atziņa, kas apstiprina manas pārdomas sakarā ar iepriekšējo sapni.