Labdien. Tu mani nepazīsti, bet tev šķiet, ka tu zini, kas es esmu. Tev šķiet, ka man interesē tas, kas tev ir sakāms. Varbūt kādā brīdī tev radīsies vēlme man parādīt kādu bildi savā telefonā, un beigās tu piedāvāsi iedzert, bet nē - es ne tikai šodien esmu pie stūres, bet es arī principā nevēlos tavu alkoholu. Šī nav kopējā pieredze, kas mani satuvina ar kādu. Varbūt vairs nav.

Tev noteikti ir viedokļi par gejiem, vegāniem un "vecenēm", kas man liek bažīties, vai tu kaut kādā brīdī tu neminēsi arī vārdu "žīds" vai "nēģeris". Ne tā, ka es sašutumā ģībstu, dzirdot šos vārdus, bet bez konteksta man viņi griež ausīs, un es nevaru saprast, kāpēc tev ir tik svarīgi sargāt savas "tiesības" lietot šos vārdus? Es saprotu, ka tas prasa fokusēties, lai šo vārdus nelietotu, un arī es regulāri aizmirstu, kuru vārdu bija labāk lietot, ja es kādu vēlos nosaukt par "idiotu". Un tomēr es nesaprotu, ko tieši tu zaudē, ja tu kādu nosauc tajā vārdā, kas viņam ir pieņemams, nevis tajā, kas tev ir ērtāks. Vēl bez paša ērtuma. Nez vai ērta dīvāna dēļ tu iesaistītos konfliktā. Tev arī nav skaidrs, kāpēc ir jātaisa jocīgas filmas par nodokļu maksātāju naudu, vai jāveic socioloģiski pētījumi par imigrantu darba apstākļiem Latvijā. To visu naudu varētu iztērēt "vajadzīgās lietās".

Jā, mums ir daudz kas kopīgs. Mēs abi runājam daudz maz līdzīgā valodā, mēs lietojam vienus un tos pašus ceļus, un saprotam, ka ir svarīgi viņus uzturēt labā tehniskā stāvoklī, mums abiem ir svarīgi, lai mēs dzīvotu tādā sociālekonomiskā vidē, kurā mēs varētu saslimt, vai īslaicīgi palikt bez darba. Bet visādi citādi mūsu intereses un vērtības nekrustojas. Man ir vienalga, ko tu domā par kultūras pasākumiem, un man nav vēlmes tevi pārliecināt par pretējo. Mani neinteresē tavs viedoklis par to, kāpēc pie mums degviela ir dārgāka kā Lietuvā, jo maz ticams, ka šinī stāstā būs kaut kādi noderīgi vai patiesi fakti. Man ir daudz interesantāk parunāties ar kādu, ko es jau pazīstu, vai sliktākajā gadījumā noskatīties kādu YouTube video par skudrām vai sēnēm.