| Sestdien es beidzot biju uz Skapi, bet Skapī tā arī neiegāju. Un tas nav stāsts par klubu, bet gan to, ka vienīgais iemesls tanī vakarā iet iekšā klubā bija aiziet pēc dzēriena, lai tusējot ārā man būtu pie kā pieturēties. Es neliekuļoši - kaut kādā brīdī es tomēr aizgāju uz Nemieru pēc alus, bet vakara gaitā es nepaspēju neko daudz izdzert, un nejutos neko diži zaudējis no tā. Vakar gan es izdzēru dažus malkus vīna, un dažus īpatnējus alus, bet nekā tāda, lai šorīt nevarētu sēsties pie stūres, vai kā citādi man būtu traucētas kognitīvās funkcijas. Un tomēr organisms par šo izgājienu nebija laimīgs, un es ar to patiesībā rēķinājos. Es jau vakara gaitā mēdzu sajust fizisku diskomfortu, ja vakarā tiek lietots alkohols.
Rīt treneris visdrīzāk jautās, vai mēs maijā strādājam pēc intensīvās programmas, kas nozīmēs arī atteikšanos no alkohola. Ja pagājušajā pavasarī man šī zīro tolerance ideja biedēja, tad šoreiz man šī ideja pat nemulsina. Es, protams, neizlikšos, ka es tagad pēkšņi kļūšu par atturībnieku, bet no visām narkotikām alkohols mani galīgi neiejūsmina. Vienīgi nikotīns manā dzīvē ir spējis ieņemt vēl mazāku lomu, bet līdz ar to man par to nav pat īsti viedokļa, atšķirībā no alkohola. Atšķirībā no pagājušā pavasara, šogad alkohols man ļoti maz nodara pāri manai emocionālajai veselības. Gan dēļ vispārējā emocionālā fona, gan alkohola daudzuma ko es patērēju pēdējā laikā. Un tomēr ir vēlme ieviest vēl dažas korekcijas attiecībās ar alkoholiskiem dzērieniem. Es jau kādu laiku nelietoju alkoholu kopā ar ēdienu, bet šķiet, ka tas būs jāattīsta līdz tādam līmenim, ka vakarā gaitā es vai nu izvēlēšos lietot alkoholu, vai ēdienu. Vēl ir jābeidz "pagaršot" dzērieni. Ir jāatsakās no idejas, ka vienā vakarā var pagaršot kādus trīs kraftus. Man arī garšo vīns, bet laikam tajās retajās reizēs, kad es to lietoju, pie ta arī ir jāpaliek, un jābeidz sev ieliet tos trīs malciņus no katras pudeles. Šis gan iespējams skanēs jocīgi, jo es stipros alkoholus necienu nemaz, bet laikam ir jāsāk mainīt attieksme pret kokteiļiem. Es atceros vienu vakaru Krokadīlā un vienu Gimletā, un tie bija diezgan jauki vakari, pēc kuriem nesekoja nepatīkami rīti. Un mana latiņa nākamajiem rītiem ir diezgan augsta.
Bet visvairāk mani nodarbina jautājums par alternatīvām alkoholam. Šī ir ļoti nodrāzta tēma, bet tomēr, bet tomēr. Ir diezgan daudz cilvēku, kas nelieto alkoholu, bet tā vietā uzpīpē, un arī es apsveru šādu opciju, lai gan arī šī alternatīva mani ārkārtīgi neiejūsmo. Es, protams, nebūšu unikāls cilvēks, kas ballītēs varētu sāk dzert limonādes un tējas, un arī tā ir absolūti valīda opcija. Un vēl cilvēki mēdz iet pārgājienos ar suņiem, bērniem vai nospraustiem mērķiem notiet kaut kādus kilometrus. Es gan noteikti nesākšu ballītēs adīt vai tamborēt. Bet tas tomēr ir tik jocīgi, ka cilvēkiem nepietiek ar citiem cilvēkiem, viņiem ir nepieciešama kaut kāda darbība. Teica cilvēks, kas praktiski nekad neuzturas klusumā arī viens. Es mēģināju gūglēt, bet pagaidām es nemāku gūglei noformulēt jautājumu. Bet varbūt kaut kāda nodarbinātība sociālās situācijās ir tik pašsaprotama, ka cilvēki pat nav uzdevuši jautājumu, kas tam ir par iemeslu? Un tā nav tikai ziņkāre. Man patīk saprast cilvēka dabas mehānismus, lai izdomātu sev piemērotus risinājumus. Pagaidām gan izskatās, ka cilvēki ir meklējuši alternatīvas darbības citām darbībām, un mazāk uzdevuši jautājumu, kāpēc šīs darbības vispār ir tik nepieciešamas. |