Mēģinu žonglēt ar darbu un sadzīviskām lietām.

Nolēmu nepretoties cilvēku vēlmei ielauzties manās telpās, meklējot, piemēram, kafiju, un nopirku nelielu kafijas automātu. Es gan nezinu, vai es kā privātpersona drīkstu nolikt galdiņu uz ielas saulainajā pusē. Visdrīzāk jau nē.

Mazliet arī pārkārtoju savu centrālo skaņas vietu. Arī sekundāro, bet tā vairāk būs priekš filmām, lai skaņa nenāk no pretējās puses. Bet lielajām tumbām beidzot nomainīju vadus. Man viņi ir jau kādu gadu, bet beidzot nolēmu pārvarēt... (Ū, fak, lodējamais palika ieslēgts!)... tātad, pārvarēt visus tehniskos šķēršļus, lai varētu tos vadus arī pieslēgt tumbām. Mazliet apnika problēmas ar pazūdošo skaņu. Paldies Lienes ielas asfaltēšanas darbiem, skaņa bija atņirgusies pavisam. Es gan mazliet turēju aizdomās pastiprinātāju. Nesākšu pirkt vadus par 500 eiro metrā, bet, dēm, vadi IR lieta. Tādi tauki līst ārā no skaņas, ka turpmāk basi konstanti tiks griezti mīnusā. Citiem vārdiem sakot - ir vērts pirkt labākus vadus, īpaši, ja gribās cauri dabūt daudz elektrības, un visa fizika tam, protams, pretojas.