Jums nav jāsāk rīts ar kaut ko tik drūmu, bet šis ieraksts šeit būs, un gaidīs lietaino pēcpusdienu.

Nu jau aizvakardienas Drag pasākums KKC man atgādināju par straglu, ko var nest sev līdzi būšana par queer. Drošvien gribās vienradžus un varavīksnes, ja daļa dzīves ir gloomy pit of darkness. Till this day es neesmu baigais darkwave fans, bet zināmu periodu es sajūsminājos par Sopor Aeternus and The Ensemble of Shadows daiļradi. Klausos vienu dziesmu, kamēr rakstu šo, un secinu, ka ne bez iemesla. Bet tā kā true melnumiņam vienmēr būs vieta manā sirsniņā, formas un vēstījua vienkāršības dēļ man vienmēr paliks atmiņā The Goat. Tas, protams, var būt par dažādiem stragliem, bet pieņemu, ka būšana non-binary laikos, kad mēs vēl nebijām pārāk woke, vidrīzāk ir diezgan kontribjūtējusi šim debijas singlam.

https://youtu.be/fDIbH99zLQg

Šovakar būs nedēļa kopš tempļa nodegšanas. Vai tas ir svarīgi, es nezinu. Tās drošvien ir bailes no tā, ka visas šī brīža sajūtas nav īstas. Miers ir daudz patīkamāks par dusmām, bet viņš vēl pagaidām šķiet arī ļoti trausls. Ir jauki paskatīties uz pagātni no attāluma ar siltumu, sarunās pieminēt tās lietas, kas ir bijušas labas un jaukas. Cita starpā arī par sliktām lietām runāt kā par pieredzi, nevis kā par sāpīgām rētām. Bet jāatzīst, man nav tendences emocionāli dzīvot pagātnē, bet domāt par pagātni nākotnes kontekstā, un varbūt tas var radīt sajūtu, ka es nodedzinu visus tiltus... vai tempļus. Bet es pieņemu, ka vēlme atdot kaut kādas pagātnes lietas ugunij nav unikāla. Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šogad templī tika atstāti vārdi ko sadedzināt. Bet tur cilvēki bija atstājuši arī fotogrāfijas, kas ļoti skaisti liesmās aizlidoja debesīs. Un bija pat vesels čemodāns, no kura pēc tam nekas nebija palicis pāri.

Bet jā, stāsts nav par pagātni. Šobrīd man patīk tas, kur viss virzās, un dot ir patīkamāk, kā ņemt. Ņemt un pieņemt vēl būs jāmācās. Lai jums jauki ceļojumi, mierīgi lidojumi, skaisti atvaļinājumi, forši koncerti, veiksmīgas filmēšanas un viss pārējais.

Viens no jocīgākajiem muzikālajiem krešiem man ir Viagra Boys. Diemžēl pasākumu ir tik daudz, ka nesanāca viņus aizbraukt paklausīties uz Viļņas cietumu. Grupas nosaukums diezgan labai izsaka šo pusmūžu panku attieksmi pret pasauli, un jaunais albums ir pilns ar to pašu pusaudzisko māžošanos. But some of the shit just got real, un izskatās, ka dažas dziesmas ir saistītas ar real life straglu. Divās dziesmās ir pieminēts ADD. Un šī viena vispār ir tāds melonkollijs, ko es no viņiem nebūtu gaidījis.

https://youtu.be/mP2eZdcdQxA

Ouch!

https://youtu.be/gglpuCwq8Fs