Dažas piezīmes uz burtnīcas maliņas, pirms es esmu ķēries klāt kaut kam garākam.

Kā būtu, ja mēs atmestu domu, ka eksistē visus iekļaujoša māksla, un ka māksliniekam kaut kā būtu jāpārvar sociālekonomskais konteksts? Visiem ir savas specifiskās problēmas. Got it. Bet kā būtu, ja par tām reflektētu savas realitātes kontekstā, nevis piesietos kādam individuālajam māksliniekam, un tad stāstītu, kā viņš nav adresējis tieši tev svarīgas tēmas? Pameklē apkārt kaut ko citu, un ja iespējas ļauj, radi ko savu. (Kad mēs runājam par kaut kādu konkrētu resursu pārdali, un vienas grupas prioritizēšanu pār otru - tā ir cita tēma.)

Otra lieta - artist left you with no conclusion? Kas tas vispār ir? Tas ir jaunības naivums? Es ceru. Es saprotu, ka konservatīviem ir vilkme uz didaktisku mākslu, bet kas ir šis? Same, same, bet par citām vērtībām? De fak?